Instrukcija reģistrēta 5779-090605
Zāļu apraksts
1. Zāļu nosaukums
BenfogammaR apvalkotās tabletes
2. Kvalitatīvais un kvantitatīvais sastāvs
1 apvalkotā tablete satur:
50 mg benfotiamīna (Benfotiaminum) (taukos šķīstoša B1 vitamīna atvasinājuma).
Palīgvielas skatīt apakšpunktu 6.1.
3. Zāļu forma
Apvalkotās tabletes
4. Klīniskā informācija
4.1. Terapeitiskās indikācijas
Pārbaudītas BenfogammaR lietošanas indikācijas ir klīniska B1 vitamīna deficīta profilakse un ārstēšana, ko nevar novērst ar diētu.
B1 vitamīna deficīts var rasties šādos gadījumos:
- Nepietiekams un nepareizs uzturs (piem., beri-beri), ilgstoša parenterāla barošana, nulles diēta, hemodialīze, malabsorbcija
- Hronisks alkoholisms (alkohola izraisīta toksiska kardiomiopātija, Vernikes encefalopātija, Korsakova sindroms)
- palielināta nepieciešamība.
B1 vitamīna deficīts var izraisīt polineiropātiju.
4.2. Devas un lietošanas veids
B1 vitamīna deficīta profilaksei: pa 1 apvalkotai tabletei 1 - 2 reizes nedēļā
B1 vitamīna deficīta terapija: pa 1 apvalkotai tabletei 1 - 3 reizes dienā, retos gadījumos arī vairāk.
Noteiktu nervu slimību (polineiropātiju) ārstēšanai, kuras var izraisīt B1 vitamīna deficīts: sākumā pa 2 dražejām 4 reizes dienā vismaz 3 nedēļas ilgi, pēc tam terapiju turpina, lietojot pa 1 apvalkotai tabletei 1 – 3 reizes dienā.
Apvalkotās tabletes jānorij nesakošļātas, uzdzerot šķidrumu.
Lietošanas ilgums ir atkarīgs no terapijas rezultāta.
Neiropātiju terapijai BenfogammaR sākumā jālieto vismaz 3 nedēļas. Pēc tam ārstēšanu turpina atbilstoši terapijas rezultātiem.
Sastopamība un nepieciešamais daudzums
B1 vitamīns tā bioloģiski aktīvajā formā kā tiamīna pirofosfāts ir plaši sastopams augu un dzīvnieku valstī. Augi un daži mikroorganismi ir tiamīna autotrofiski. Cilvēki pieder pie tiamīnam heterotrofisku organismu grupas.
Sakarā ar augsto aprites pakāpi un ierobežoto uzkrāšanos, katru dienu jāuzņem pietiekams daudzums tiamīna, lai segtu nepieciešamību pēc tā. Kopējais daudzums organismā ir apm. 30 mg. Apm. 40% no tā atrodas muskuļos.
Cilvēkam nepieciešamais minimālais B1 vitamīna daudzums ir 0,3 mg/1000 kcal. Lai novērstu vitamīna deficītu, vīriešiem ieteicams uzņemt 1,3 – 1,5 mg B1 vitamīna dienā, bet sievietēm – 1,2 – 1,3 mg dienā. Grūtniecības laikā nepieciešams papildus uzņemt 0,3 mg dienā, bet zīdīšanas laikā – 0,5 mg dienā.
B1 vitamīna deficīta izpausmes
Izteikta B1 vitamīna deficīta (beriberi) simptomi ir perifēras neiropātijas ar jušanas traucējumiem, muskuļu vājumu, centrālas izcelsmes koordinācijas traucējumiem, ataksiju, parēzēm, kā arī psihiskiem, gastrointestināliem un kardiovaskulāriem traucējumiem. Izšķir B1 vitamīna avitaminozes sauso un mitro formu. Pēdējās gadījumā papildus ir vērojamas plašas tūskas. Hroniska alkoholisma gadījumā B1 vitamīna deficīts var veicināt kardiomiopātiju ar labā kambara dilatāciju, polineiropātiju, Vernikes encefalopātiju un Korsakova sindromu.
Pieturas punkti, kas līdztekus simptomiem liecina par B1 vitamīna deficītu, ir
- samazināta tiamīna koncentrācija asinīs, plazmā, asins šūnās
- samazināta tiamīna izdalīšanās ar urīnu un samazināta transketolāzes aktivitāte
- palielināts eritrocītu transketolāzes aktivēšanas koeficients (alfaETK).
4.3. Kontrindikācijas
Paaugstināta jutība pret benfotiamīnu / tiamīnu.
4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Nav.
4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Nav zināma.
4.6. Grūtniecība un zīdīšana
Grūtniecības un zīdīšanas laikā BenfogammaR drīkst lietot tikai tad, ja ir laboratoriski pierādīts izteikts B1 vitamīna deficīts. Turklāt BenfogammaR drīkst lietot tikai īslaicīgi, jo nav pieredzes par pārdozēšanu grūtniecības un zīdīšanas laikā.
4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Neitekmē
4.8. Nevēlamās blakusparādības
Atsevišķos gadījumos var rasties paaugstinātas jutības reakcijas (nātrene, izsitumi).
4.9. Pārdozēšana
Iekšķīgas lietošanas gadījumā lielā terapeitiskās devas diapazona dēļ līdz šim nav zināms par pārdozēšanu.
5. Farmakoloģiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa
Preparāts neiropātiju ārstēšanai / Vitamīnu preparāts
ATĶ kods: A11DA
5.1. Farmakodinamiskās īpašības
B1 vitamīns ir svarīga aktīvā viela. Benfotiamīns, kas ir B1 vitamīna taukos šķīstošs prekursors, organismā pārveidojas par bioloģiski aktīvo tiamīna pirofosfātu (TPP). TTP veic svarīgas funkcijas ogļhidrātu vielmaiņā. Tiamīna pirofosfāts darbojas kā koenzīms, pārveidojot piruvātu par acetil-CoA, kā arī līdztekus transketolāzei pentozes-fosfāta ciklā. Tas darbojas arī citronskābes ciklā, pārveidojot a-ketoglutarātu par sukcinil-CoA. Pamatojoties uz ciešo saistību vielmaiņas procesos, pastāv mijiedarbība ar pārējiem B grupas vitamīniem.
Kokarboksilāze ir arī piruvātdehidrogenāzes koenzīms, kam ir centrālā vieta glikozes oksidatīvajā noārdīšanā. Tā kā enerģijas iegūšana nervu šūnās galvenokārt notiek oksidatīvās glikozes noārdīšanās ceļā, nervu funkcionēšanai ir nepieciešama pietiekama apgāde ar tiamīnu. Paaugstināta glikozes līmeņa gadījumā ir palielināta nepieciešamība pēc tiamīna.
Ja kokarboksilāzes daudzums asinīs ir nepietiekams, asinīs un audos uzkrājas intermediārie noārdīšanās produkti, piem., piruvāts, laktāts un ketoglutarāts, uz ko īpaši jutīgi reaģē muskulatūra, miokards un CNS. Benfotiamīns kavē šo toksisko vielu uzkrāšanos.
B1 vitamīna stāvokļa noteikšanai var izmērīt tiamīna difosfāta atkarīgo enzīmu aktivitāti eritrocītos, piem., transketolāzi (ETK) un tās aktivēšanas pakāpi (aktivācijas koeficientu a-ETK). ETK koncentrācija plazmā ir 2 – 4 mg/100 ml.
Eksperimentālos dzīvnieku modeļos B1 vitamīnam (resp., benfotiamīnam) ir konstatēta antineiralģiska darbība. No alkoholiķu ārstēšanas ir zināms par pozitīvu ietekmi uz transketolāzēm kā aktivācijas faktoriem.
Ir pierādīta lielu B1 vitamīna devu efektivitāte Vernikes encefalopātijas terapijā, un to var vērtēt kā pierādījumu vitamīna tiešai ietekmei uz CNS.
Benfotiamīna efektivitāte diabētiskas polineiropātijas gadījumā ir pierādīta vairākos dubultaklos, placebo kontrolētos pētījumos. Ledermana pētījumā (1989) tika izmantots kombinēts preparāts, kura sastāvā bija benfotiamīns, B6 vitamīns un B12 vitamīns. Terapijas gaitā jau pirmajās 3 nedēļās ievērojami uzlabojās neiropātijas novērtējuma punkti un vibrācijas sajūta. Attiecībā uz punktiem ievērojami uzlabojās jušanas traucējumi. Pacientiem, kuri lietoja medikamentu, uzlabošanās attiecībā uz sāpju sajūtu tika panākta 47%, bet placebo grupā – 10%.
Strakes un Federlina pētījums (1996) pierāda benfotiamīnu saturoša kombinēta preparāta efektivitāti diabētiskas polineiropātijas gadījumā, izmantojot objektīvus parametrus – pārvades ātrumu nervā. Arī ilgstoši novērojumi, kas tika veikti 12 mēnešus, apstiprina šo pozitīvo ietekmi.
Vēl vienā placebo kontrolētā dubultaklā pētījumā ar benfotiamīna monopreparātu tika panākta neiropātijas novērtējuma punktu ievērojama uzlabošanās (firmas iekšējie dati, 1995).
Toksikoloģiskās īpašības
a) Akūta, subhroniska un hroniska toksicitāte
Tiamīnam ir ļoti plats terapeitiskās devas diapazons. Pēc 4 nedēļu ilgas perorālas lietošanas pa 50 mg/kg trušiem netika konstatētas ne blakusparādības, ne histoloģiskas pārmaiņas audos. Benfotiamīna akūtā toksicitāte pēc iekšķīgas lietošanas pelēm ir 15 g/kg, pēc intravenozas ievadīšanas – 2,2 g/kg un pēc intraperitoneālas (i.p.) ievadīšanas - 1,81 g/kg. Arī hroniskas toksicitātes pētījumā pat lielām devām, kas atbilda 100 mg/kg, netika konstatētas patoloģiskas izmaiņas orgānos.
Hroniskas toksicitātes eksperimentos žurkām netika konstatētas patohistoloģiskas pārmaiņas. Dzīvnieki 3 paaudzēs panesa no 0,08 līdz 1 mg tiamīna, nerodoties blakusparādībām. Šī deva ir pat 50 – 100 reižu lielāka par ieteicamo dienas devu.
b) Mutagēnā un tumorogēnā darbība
B1 vitamīna teratogenitāte salīdzinājumā ar virkni citu vielu tika pārbaudīta peļu neiroblastos (N1 E-115). Līdz koncentrācijai 1 x 10-3 (M) tiamīna hidrohlorīdam netika pierādīta teratogēna darbība. Līdzīgi rezultāti ir arī attiecībā uz benfotiamīnu.
Par lipīdos šķīstošo B1 vitamīna atvasinājumu kancerogenitātes pētījumiem nav informatīvu materiālu.
c) Reprodukcijas toksicitāte
B1 vitamīns tiek aktīvi transportēts uz augli. Koncentrācija augļa un jaundzimušā organismā ir lielāka nekā B1 vitamīna koncentrācija mātes organismā. Nav pieredzes par terapeitisku devu lietošanu grūtniecības un zīdīšanas laikā. Tādēļ arī laboratoriski pierādīta ievērojama tiamīna deficīta gadījumā ieteicamo dienas devu no 1,4 līdz 2,3 mg drīkst pārsniegt tikai īslaicīgi.
5.2. Farmakokinētiskās īpašības
Vairumā pārtikas produktu B1 vitamīns ir sastopams tā bioloģiski aktīvajā formā kā tiamīna pirofosfāts. Lai tas uzsūktos, fosfāta atlikums zarnas sienā ir jāsašķeļ tur esošajām pirofosfatāzēm. Tiek pieņemts, ka tiamīna uzsūkšanos veic no devas atkarīgs divkāršs transporta mehānisms, proti, aktīvā resorbcija, ja ievadītā deva ir līdz 2 mmol, un pasīvā difūzija, lietojot lielākas devas.
Organismā noārdās apm. 1 mg tiamīna dienā. Liekais tiamīna daudzums tiek izvadīts ar urīnu.
Pēc lipīdos šķīstošā prekursora benfotiamīna perorālas lietošanas ar fosfatāžu palīdzību zarnās notiek tā defosforilācija par taukos šķīstošo S-benzoiltiamīnu (SBT). Tas uzsūcas labāk nekā ūdenī šķīstošie tiamīna atvasinājumi un no cirkulējošām asinīm nokļūst šūnu iekšienē. Tur notiek enzimātiska debenzoilācija par tiamīnu, kas pēc tam tiamīnkināzes ietekmē pārveidojas aktīvā koenzīma formā (kokarboksilāze syn. tiamīna difosfāts). Lietojot benfotiamīnu, intracelulāri tiek sasniegta ievērojami lielāka tiamīna un aktīvo koenzīmu koncentrācija, nekā perorāli lietojot ūdenī šķīstošos tiamīna atvasinājumus.
Benfotiamīna uzsūkšanās notiek proporcionāli devai, jo, pretēji tiamīnam, viela ir taukos šķīstoša un nav pakļauta piesātinājuma kinētikai.
Lietojot benfotiamīnu, varēja pierādīt, ka organismā rodas bioloģiski aktīvie koenzīmi tiamīna pirofosfāts un tiamīna trifosfāts. Ar dzīvnieku autoradiogrāfiskas izmeklēšanas palīdzību, izmantojot marķēto benfotiamīnu, varēja pierādīt sevišķi augstu radioaktivitāti smadzenēs, miokardā un diafragmā.
5.3. Preklīniskie drošības dati
Bioloģiskā pieejamība
Lipīdos šķīstošā prekursora benfotiamīna kinētiskās īpašības būtiski atšķiras no ūdenī šķīstošajiem tiamīna atvasinājumiem. Benfotiamīns ir viennozīmīgi pārāks arī par citiem taukos šķīstošajiem tiamīna atvasinājumiem.
Ir pierādīts, ka benfotiamīna biopieejamība ir daudzkārt augstāka, salīdzinot ar tiamīna mononitrātu (Bitsch 1990) un allitiamīniem fursultiamīnu un tiamīna disulfīdu (Bitsch 1993). Arī fiziskas slodzes laikā ar benfotiamīnu tika panākta ievērojami lielāka tiamīna koncentrācija plazmā, hemolizātā un eritrocītos, nekā lietojot ūdenī šķīstošos tiamīna atvasinājumus, kā to pierādīja biopieejamības pētījums ar 20 sportistiem (Beuker, 1996). Pēc ekvivalenta daudzuma ievadīšanas benfotiamīnam tika konstatēta apmēram 5 reizes lielāka biopieejamība, salīdzinot ar tiamīna mononitrātu. Maksimālā koncentrācija (cmax) plazmā bija līdz 16 reizēm lielāka (firmas iekšējie dati, 1996).
6. Farmaceitiskā informācija
6.1. Palīgvielu saraksts
Kukurūzas ciete, talks, stearīnpalmitīnskābe, magnija stearāts, polividons K25, Arābijas gumija, nātrija karboksimetilceluloze, makrogola-glicerola hidroksistearāts, kalcija karbonāts, baltie māli, makrogols 6000, nātrija dodecilsulfāts, glikozes sīrups, montānglikolvasks, titāna dioksīds (E 171).
6.2. Nesaderība
Līdz šim nav zināma.
6.3. Uzglabāšanas laiks
5 gadi.
6.4. Īpaši norādījumi par uzglabāšanu
Nav.
6.5. Iepakojuma veids un saturs
30, 50, 60 un 100 apvalkotās tabletes.
Iepakojumi iestādēm pa 500, 1000 un 5000 apvalkotajām tabletēm.
6.6. Norādījumi par sagatavošanu lietošanai un iznīcināšanu
Nav īpašu prasību.
7. Reģistrācijas apliecības īpašnieks
Wörwag Pharma GmbH & Co. KG
Calwer Str. 7
71034 Böblingen
Tel.: ++49-7031/6204-0
Fakss: ++49-7031/6204-31
e-mail: mailto:info@woerwagpharma.de
8. Reģistrācijas numurs (I)
LV - 00-0796
9. Pirmās reģistrācijas / pārreģistrācijas datums
06.09.2000.
- Teksta pēdējās pārskatīšanas datums
2005.gada marts
