Bisogamma

Instrukcija reģistrēta. 3557-270104

Zāļu apraksts

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

BisogammaR 5
BisogammaR 10

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Aktīvā viela: 5 mg vai 10 mg bisoprolola hemifumarāta
Bisoprololi fumaras

Palīgvielas skat. p .6.1.

3. ZĀĻU FORMA

Apvalkotās tabletes ar šķēlējlīniju.

4.  KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

*   esenciālā hipertensija
*   koronārā sirds slimība (stenokardija)

4.2. Devas un lietošanas veids

Terapija jāsāk ar mazām devām, kas lēnām pakāpeniski tiek palielinātas. Deva katrā gadījumā jāpielāgo individuāli, galvenokārt atkarībā no pulsa frekvences un terapijas efektivitātes.

Esenciālā hipertensija:
Ieteicamā deva ir 5 mg bisoprolola fumarāta 1 reizi dienā (atbilst 1 apvalkotai tabletei Bisogamma 5 vai ½ apvalkotai tabletei Bisogamma 10).

Papildus Bisogamma 5:
Vieglas hipertensijas formas gadījumā (PVO I stadija; diastoliskais asinsspiediens līdz 105 mg Hg) pietiekama terapija var būt 2,5 mg bisoprolola fumarāta 1 reizi dienā (atbilst ½ apvalkotai tabletei Bisogamma 5).

Ja nepieciešams, devu var palielināt līdz 10 mg bisoprolola fumarāta vienreiz dienā (atbilst 2 apvalkotām tabletēm Bisogamma 5 vai 1 apvalkotai tabletei Bisogamma 10). Vēl vairāk palielināt devu drīkst tikai izņēmuma gadījumos.

Koronārā sirds slimība (stenokardija):
Ieteicamā deva ir 5 mg bisoprolola fumarāta 1 reizi dienā (atbilst 1 apvalkotai tabletei Bisogamma 5 vai ½ apvalkotai tabletei Bisogamma 10).

Ja nepieciešams, devu var palielināt līdz 10 mg bisoprolola fumarāta vienreiz dienā (atbilst 2 apvalkotām tabletēm Bisogamma 5 vai 1 apvalkotai tabletei Bisogamma 10). Vēl vairāk palielināt devu drīkst tikai izņēmuma gadījumos.

Devas aknu un/vai nieru mazspējas gadījumā
Pacientiem ar vieglas vai vidējas pakāpes aknu vai nieru darbības traucējumiem parasti nav nepieciešams pielāgot devu.  Pacientiem ar progresējošu nieru mazspēju (kreatinīna klīrenss < 20 ml/min) un pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem dienas deva nedrīkst pārsniegt 10 mg bisoprolola fumarāta.

4.3. Kontrindikācijas

BisogammaR nedrīkst lietot šādos gadījumos:
*   manifesta sirds mazspēja
*   šoks
*   2.vai 3.pakāpes vai pilna atrioventrikulāra(AV) blokāde
*   sinusa mezgla vājuma sindroms
*   sinuatriāla blokāde
*   bradikardija (pirms ārstēšanas sākšanas pulss miera stāvoklī ir mazāks par 50 sitieniem minūtē)
*   hipotensija (sistoliskais spiediens zemāks par 90 mm Hg)
*   acidoze
*   bronhu hiperreaktivitāte (piem., obstruktīvas elpceļu slimības, bronhiālā astma)
*   perifērās asinsrites traucējumi vēlīnās stadijās
*   vienlaicīga MAO inhibitoru lietošana (izņemot MAO-B inhibitorus)
*   paaugstināta jutība pret beta receptoru blokatoriem vai kādu no palīgvielām
*   bērniem (nav pieredzes par ārstēšanu)

Īpaši rūpīga ārsta uzraudzība nepieciešama šādos gadījumos:
*   1.pakāpes AV blokāde
*   manifestēts vai latents cukura diabēts (iespējami smagi hipoglikēmijas stāvokļi; hipoglikēmijas simptomi var būt maskēti; regulāri jākontrolē cukura līmenis asinīs)
*   ilgstoša stingra badošanās un smaga fiziska slodze (iespējami smagi hipoglikēmijas stāvokļi)
*   pacientiem ar feohromocitomu (BisogammaR drīkst ordinēt tikai pēc iepriekš saņemtas terapija ar alfa receptoru blokatoriem)
*   Princmetāla stenokardija

Aknu un nieru darbības traucējumu gadījumā jāievēro norādījumi par devām (sk. sadaļu Devas – reizes un dienas devas).

Pacientiem ar psoriāzi dzīves vai ģimenes anamnēzē beta receptoru blokatorus (piem., Bisogamma) drīkst ordinēt tikai pēc lietderības un riska rūpīgas izvērtēšanas.

Beta receptoru blokatori var paaugstināt jutību pret alergēniem un anafilaktisku reakciju smaguma pakāpi. Tādēļ stingri jāizvērtē indikācijas pacientiem ar smagām paaugstinātas jutības reakcijām anamnēzē un pacientiem, kuri saņem desensibilizācijas terapiju (uzmanīties no pārmērīgām anafilaktiskām reakcijām).

Verapamila un diltiazema tipa kalcija antagonistu vai citu antiaritmisku līdzekļu (piem., dizopiramīda, hinidīna, amiodarona) intravenoza ievadīšana ir kontrindicēta pacientiem, kuri tiek ārstēti ar Bisogamma (izņēmums – intensīvā terapija).

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Īpaši norādījumi:
Atsevišķos gadījumos b receptoru blokatori var izraisīt psoriāzi, pastiprināt šīs slimības simptomus vai izraisīt psoriāzei līdzīgus izsitumus.

b receptoru blokatori var paaugstināt jutību pret alergēniem un anafilaktisku reakciju smaguma pakāpi. Tādēļ pacientiem ar smagām paaugstinātas jutības reakcijām anamnēzē un pacientiem, kuri saņem desensibilizācijas terapiju, var rasties izteiktas anafilaktiskas reakcijas.

Turklāt atsevišķos gadījumos b receptoru blokatoru terapijas laikā konstatēta matu izkrišana, dzirdes traucējumi vai troksnis ausīs, ķermeņa masas palielināšanās, garastāvokļa svārstības, īslaicīgs atmiņas zudums, alerģisks rinīts vai induratio penis plastica (Peirona slimība).

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Jāņem vērā šāda mijiedarbība starp šīm un citām zālēm:

Bisogamma hipotensīvo darbību var pastiprināt citas zāles, kas pazemina asinsspiedienu (piem., AKE inhibitori), diurētiski līdzekļi, vazodilatatori, barbiturāti, fenotiazīni un tricikliskie antidepresanti.

Bisogamma lietojot vienlaikus ar nifedipīna tipa kalcija antagonistiem, var pārmērīgi pazemināties asinsspiediens, un atsevišķos gadījumos var attīstīties sirds mazspēja.

Lietojot Bisogamma vienlaikus ar verapamila vai diltiazema tipa kalcija antagonistiem vai citiem antiaritmiskiem līdzekļiem (piemēram, dizopiramīdu, hinidīnu, amiodaronu), pacienti rūpīgi jānovēro, jo var rasties hipotensija, bradikardija vai citi sirds ritma traucējumi un/vai sirds mazspēja.

Verapamila un diltiazema tipa kalcija antagonistu vai citu antiaritmisku līdzekļu (piem., dizopiramīda, hinidīna, amiodarona) intravenoza ievadīšana ir kontrindicēta pacientiem, kuri tiek ārstēti ar Bisogamma (izņēmums – intensīvā terapija; sk. arī sadaļu Kontrindikācijas).

Bisogamma un antiaritmisko līdzekļu kardiodepresīvā darbība var summēties.

Lietojot Bisogamma vienlaikus ar rezerpīnu, alfa-metildopu, guanfacīnu, klonidīnu vai sirds glikozīdiem, var izteikti samazināties sirdsdarbības frekvence vai palēnināties uzbudinājuma pārvade sirdī.

Pēkšņi pārtraucot klonidīna terapiju, ja vienlaikus tiek lietots Bisogamma, var pārmērīgi paaugstināties asinsspiediens. Tādēļ klonidīna terapiju drīkst pārtraukt tikai pēc tam, kad dažas dienas iepriekš ir pabeigta Bisogamma lietošana. Pēc tam var pakāpeniski pārtraukt klonidīna terapiju.

Vienlaikus ar Bisogamma lietojot noradrenalīnu, adrenalīnu vai citas simpatomimētiskas vielas (piem., pretklepus līdzekļu, deguna un acu pilienu sastāvā), var paaugstināties asinsspiediens.

Vienlaikus lietojot ergotamīna atvasinājumus (piem., ergotamīnu saturošus pretmigrēnas preparātus)un Bisogamma, var pastiprināties perifērās asinsrites traucējumi.

Iespējamās pārmērīgās hipertensijas dēļ vienlaikus ar Bisogamma nedrīkst lietot monoaminooksidāzes (MAO) inhibitorus (sk. arī sadaļu Kontrindikācijas).

Lietojot Bisogamma vienlaikus ar insulīnu vai perorālajiem pretdiabēta līdzekļiem, to darbība var gan pastiprināties vai pagarināties, gan arī pavājināties. Hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi – it īpaši tahikardija un trīce – ir maskēti vai pavājināti. Tādēļ nepieciešams regulāri kontrolēt cukura līmeni asinīs.

Rifampicīns var pavājināt Bisogamma hipotensīvo darbību.

Bisogamma darbību var pastiprināt cimetidīns, hidralazīns un alkohols.

Lietojot Bisogamma vienlaikus ar narkozes līdzekļiem, var pārmērīgi pazemināties asinsspiediens. Abu minēto zāļu negatīvā inotropā darbība var summēties. Tādēļ pirms vispārējās narkozes jāinformē anesteziologu par terapiju ar Bisogamma.

4.6. Grūtniecība un zīdīšana

Nav pieredzes par bisoprolola fumarāta lietošanu grūtniecēm. Grūtniecības un zīdīšanas laikā īpaši jāpārbauda Bisogamma terapijas nepieciešamība.
Tā kā jaundzimušajam var rasties bradikardija, hipotensija, hipoglikēmija un elpošanas nomākums (neonatāla asfiksija), terapija ar bisoprolola fumarātu jāpārtrauc 48 – 72 stundas pirms dzemdībām. Ja tas nav iespējams, 48 – 72 stundas pēc dzemdībām jaundzimušajiem nepieciešama rūpīga uzraudzība. (Skatīt arī toksikoloģiskās īpašības)

Attiecībā uz cilvēkiem līdz šim nav pētīta bisoprolola fumarāta nokļūšana mātes pienā. Tā kā pētījumos ar dzīvniekiem bija iespējams pierādīt aktīvo vielu pienā,  uzmanīgi jāvēro, vai zīdaiņiem nerodas beta-bloķējoša  iedarbība. Vajadzības gadījumā zīdīšana jāpārtrauc.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Lietojot terapijā šīs zāles, nepieciešama regulāra ārsta kontrole.
Individuāli atšķirīgo reakciju dēļ reakcijas spēja var mainīties tik lielā mērā, ka var pavājināties spēja aktīvi piedalīties ceļu satiksmē, apkalpot iekārtas vai strādāt nedrošos apstākļos. Tas īpaši jāņem vērā terapijas sākumā, palielinot devu un mainot preparātus, kā arī vienlaikus lietojot alkoholu.

4.8. Nevēlamas blakusparādības
Nervu sistēma
Reizēm var rasties centrālās nervu sistēmas darbības traucējumi, piemēram, nogurums, reibonis, galvassāpes, depresīvs garastāvoklis, apjukums, murgaini sapņi vai pastiprināta sapņu aktivitāte, miega traucējumi un halucinācijas.
Reizēm var rasties parestēzijas un aukstuma sajūta ekstremitātēs.

Acis
Retos gadījumos novēroti redzes traucējumi, konjunktivīts un samazināta asaru sekrēcija (tas jāņem vērā kontaktlēcu nēsātājiem).

Kardiovaskulārā sistēma
Terapija ar Bisogamma reizēm var izraisīt pastiprinātu asinsspiediena pazemināšanos, arī pieceļoties stāvus no guļus stāvokļa (ortostatisku disregulāciju), bradikardiju, AV vadīšanas traucējumus vai sirds mazspējas pastiprināšanos ar perifērām tūskām un/vai slodzes izraisītu aizdusu.

Novērota simptomu pastiprināšanās pacientiem ar perifērās asinsrites traucējumiem (tai skaitā pacientiem ar Reino sindromu).

Bronhiālā sistēma
Iespējamās elpceļu pretestības paaugstināšanās dēļ pacientiem ar noslieci uz bronhospastiskām reakcijām (it īpaši obstruktīvu elpceļu slimību, bronhiālās astmas gadījumā) var rasties elpas trūkums.

Gastrointestinālais trakts
Reizēm novērots ēstgribas zudums un kuņģa un zarnu darbības traucējumi (piem., slikta dūša, vemšana, aizcietējums, caureja, kolikas un sāpes vēderā).

Kustību aparāts
Reizēm var rasties muskuļu vājums, muskuļu krampji (piem., krampji ikru muskuļos), atsevišķos gadījumos -  locītavu slimības (artropātija), kas skar vienu vai vairākas locītavas (mono- vai poliartrīts).

Āda
Reizēm var rasties alerģiskas ādas reakcijas (piemēram, apsarkums, nieze, fotoalerģiski izsitumi, nātrene), svīšana.

Uroģenitālā sistēma
Atsevišķos gadījumos novēroti dzimumtieksmes un potences traucējumi.

Vielmaiņa
Var manifestēties latents cukura diabēts vai pasliktināties jau esoša cukura diabēta norise. Pēc ilgākas badošanās vai smagas fiziskas slodzes un vienlaicīgas terapijas ar Bisogamma var rasties hipoglikēmijas stāvoklis. Hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi (it īpaši tahikardija un trīce) var būt maskēti.

Retos gadījumos Bisogamma terapijas laikā var paaugstināties lipīdu (holesterīna, triglicerīdu) līmenis serumā.

Pacientiem ar hipertireozi Bisogamma terapijas laikā var būt maskētas tireotoksikozes klīniskās pazīmes (piem., tahikardija, trīce).

Atsevišķos gadījumos Bisogamma terapijas laikā novērota paaugstināta transamināžu (GOT, GPT) koncentrācija serumā vai hepatīta rašanās.

4.9. Pārdozēšana

a) Intoksikācijas simptomi
Atkarībā no intoksikācijas pakāpes klīniskajā ainā dominē kardiovaskulāri un CNS simptomi. Pārdozēšana var izraisīt izteiktu hipotensiju, bradikardiju pat ar sirds apstāšanos, sirds mazspēju un kardiogēnu šoku. Turklāt var rasties elpošanas traucējumi, bronhu spazmas, vemšana, apziņas traucējumi, reizēm arī ģeneralizētas krampju lēkmes.

b)  Intoksikācijas terapija
Pārdozēšanas vai bīstamas bradikardijas un/ vai asinsspiediena pazemināšanās gadījumā ārstēšana ar Bisogamma nekavējoties jāpārtrauc.

Ja zāles ieņemtas pirms neilga laika, var mēģināt samazināt Bisogamma sistēmisko uzsūkšanos ar pasākumiem, kas aizkavē primāro elimināciju (vemšanas izraisīšana, kuņģa skalošana) vai samazina uzsūkšanos (aktivētā ogle, caurejas līdzekļi).
Līdztekus vitālo funkciju  parametru kontrolei intensīvās terapijas apstākļos atkārtoti jākontrolē ūdens un elektrolītu līdzsvars, skābju-bāzu līdzsvars, cukura līmenis asinīs un ar urīnu izvadāmo vielu koncentrācija un vajadzības gadījumā jākoriģē novirzes. Var būt nepieciešama mākslīgā elpināšana.

Kā antidotus var lietot:
Atropīnu: 0,5 – 2,0 mg intravenozi bolus devā
Glikagonu: sākumā 1 – 10 mg intravenozi, pēc tam 2 – 2,5 mg/ stundā ilgstošā infūzijā.
Simpatomimētiski līdzekļi atkarībā no ķermeņa masas un efekta: dopamīns, dobutamīns, izoprenalīns, orciprenalīns un adrenalīns.
Terapijas refraktāras bradikardijas gadījumā jāveic īslaicīga kardiostimulācija.
Bronhu spazmu gadījumā var lietot b2 simpatomimētiskus līdzekļus aerosola veidā (ja efekts ir nepietiekams – arī intravenozi) vai aminofilīnu intravenozi.
Ģeneralizētu krampju lēkmju gadījumā ieteicams lēni intravenozi ievadīt diazepāmu.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Bisoprolols ir b receptoru blokators, kas attiecībā uz lipofiliju/ hidrofiliju ieņem vidus stāvokli. Bisoprololam piemīt izteikta  b1 selektivitāte (“kardioselektivitāte”) bez iekšējas simpatomimētiskas aktivitātes (ISA) un bez klīniski nozīmīgas membrānu stabilizējošas darbības.

Atkarībā no simpātiskās nervu sistēmas tonusa, viela samazina sirdsdarbības frekvenci un sirds kontrakciju spēku, AV pārvades ātrumu un plazmas renīna aktivitāti. Nomācot b2  receptorus, bisoprolols nelielā mērā var paaugstināt gludās muskulatūras tonusu.

Tā kā eliminācijas pusperiods plazmā ir 10 – 12 stundas, bisoprolola iedarbība ilgst 24 stundas.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Pēc perorālas lietošanas vairāk nekā 90%  uzsūcas no gastrointestinālā trakta. Uzturs neietekmē uzsūkšanās ātrumu. Pirmās aknu pasāžas (first-pass-effect) laikā maksimāli 10% devas inaktivējas metabolisma rezultātā.

30% bisoprolola saistās ar plazmas proteīniem.
Tādēļ nav mijiedarbības ar citiem medikamentiem attiecībā uz izspiešanu no savienojumiem ar proteīniem.  Bisoprolola farmakokinētika ir refraktāra attiecībā uz plazmas proteīnu patofizioloģiskajām pārmaiņām, piem., skābo alfa-1-glikoproteīnu palielināšanos.

Kā vidēji lipofilai vielai bisoprololam ir vidēji liels sadalījuma tilpums un zema saistīšanās pakāpe ar plazmas proteīniem. Precīzs mērījums pēc i/v ievadīšanas bija  (x+/-SEM) 226 ± 11,1.

Bisoprolols izdalās no plazmas pa diviem ekvivalenti efektīviem klīrensa ceļiem - puse metabolizējas aknās par neaktīviem metabolītiem, atlikušie 50% tiek izvadīti caur nierēm nemainītas vielas veidā.

Tādēļ pacientiem ar viegliem vai mēreniem aknu vai nieru darbības traucējumiem parasti nav nepieciešama bisoprolola devas pielāgošana. Tomēr pacientiem ar progresējošu nieru vai aknu mazspēju dienas deva nedrīkst pārsniegt 10 mg bisoprolola funarāta.
Bisoprolols tiek eliminēts no plazmas ar 10 – 12 stundas ilgu eliminācijas pusperiodu.

Maksimālā koncentrācija plazmā tiek sasniegta 1 – 3 stundu laikā pēc zāļu lietošanas.

Biopieejamība

1996.gadā veiktā bioloģiskās pieejamības pētījumā ar 12 probandiem, salīdzinot ar references preparātu (lietojot tabletes pa 10 mg bisoprolola, divkārši krustots, vienreizējas devas), tika konstatēts:

5.3. Preklīniskie dati par drošību

a) Akūta toksicitāte
Skatīt 12. “Neatliekamie pasākumi, simptomi, antidots”

b)  Subhroniska-/hroniska toksicitāte
Līdz 12 mēnešiem ilgi pētījumi ar žurkām un suņiem nav devuši norādījumus par specifisku toksisku orgānu bojājumu. Pēc perorālas zāļu lietošanas devās, kas vairākkārt pārsniedz terapeitisko devu, ir konstatēta b-blokatoriem specifiska blokāde. Tā vērtējama kā pārmērīga farmakodinamiska iedarbība un ir pārejoša.

c)  Mutagēnā un tumorogēnā darbība

Pārbaudes in vitro un in vivo neliecināja par bisoprolola mutagēnām īpašībām.
Ar pelēm un žurkām veiktiem kancerogenitātes pētījumiem bija negatīvs rezultāts.

d)  Reprodukcijas toksicitāte

Pētījumi ar dzīvniekiem neliecināja par bisoprolola fumarāta teratogēnām īpašībām. Dodot trušiem devas no 6 līdz 10 mg/kg dienā un žurkām pārsniedzot 40 mg’/kg dienā, tika novērota embrioletāla ietekme. Fertilitāte, grūtniecības norise un mazuļu postnatālā attīstība žurkām netika ietekmēta vai tika ietekmēta vienīgi mātei toksisku devu diapazonā.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Krospovidons, preželatinizēta ciete, mikrokristāliska celuloze, augstas dispersijas pakāpes silīcija dioksīds, magnija stearāts, makrogols 6000, polisorbāts 20, titāna dioksīds, kalcija karbonāts, talks, dzelzs oksīda hidrāts (E 172), hipromeloze (HPMC 5), hipromeloze (HPMC 50).
6.2. Nesaderība

Nav zināma.

6.3. Uzglabāšanas laiks

Uzglabāšanas ilgums ir 3 gadi.
Pēc derīguma termiņa beigām šīs zāles vairs nedrīkst lietot!

6.4. Ipaši uzglabāšanas norādījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C oriģināliepakojumā.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

Oriģināliepakojums pa 30, 50 un 100 apvalkotām tabletēm (blisteros).
Iepakojumi iestādēm pa 300 apvalkotām tabletēm (pudelītē).

6.6. Norādījumi par sagatavošanu lietošanai

Apvalkotās tabletes pēc iespējams vēlams lietot no rīta tukšā dūšā vai brokastu laikā, nesakošļājot un bagātīgi uzdzerot šķidrumu.
Lietošanas ilgums nav ierobežots. Tas atkarīgs no slimības veida un smaguma pakāpes.
Terapiju ar Bisogamma – it īpaši pacientiem ar stenokardiju – nedrīkst pārtraukt pēkšņi, bet tas jādara pakāpeniski (t.i., 7 – 10 dienu laikā), jo pēkšņa pārtraukšana var izraisīt pacienta stāvokļa akūtu pasliktināšanos.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Wörwag Pharma GmbH & Co. KG
Calwer Str. 7
71034 Böblingen
Tel.: ++49-7031/6204-0
Fakss: ++49-7031/6204-31

8. REĢISTRĀCIJAS NUMURS

LV –  Bisogamma 5      04-0020
          Bisogamma 10     04-0021

9. REĢISTRĀCIJAS / PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

13.02.04.

10. TEKSTA PĒDĒJĀS PĀRSKATĪŠANAS DATUMS