CAPTOGAMMA

Reģistrēts VZA ar Nr. 11026-071008

ZĀĻU APRAKSTS

1.       Zāļu nosaukums

CAPTOGAMMAR 12,5 mg tabletes
CAPTOGAMMAR 25 mg tabletes
CAPTOGAMMAR 50 mg tabletes  

2.       Kvalitatīvais un kvantitatīvais sastāvs

1 tablete satur:
12,5 mg kaptoprila (Captoprilum) - CaptogammaR 12,5 mg tabletes
25 mg kaptoprila (Captoprilum) - CaptogammaR 25 mg tabletes
50 mg kaptoprila (Captoprilum) - CaptogammaR 50 mg tabletes

3.       Zāļu forma

Tabletes

4.       Klīniskie dati

4.1.    Terapeitiskās indikācijas

*   hipertensija

• sirds mazspēja – papildus diurētiskiem līdzekļiem un, īpaši smagas sirds mazspējas gadījumā, arī sirds glikozīdiem
• kreisā kambara disfunkcija pēc miokarda infarkta klīniski stabiliem pacientiem ar izsviedes frakciju £ 40%

Norādījumi
CaptogammaR 25 mg tabletes un CaptogammaR 50 mg tabletes nav paredzēts sirds mazspējas sākumterapijai, kā arī pacientiem ar:

• elektrolītu un/vai šķidruma deficītu
• smagu vai renālu hipertensiju
• pacientiem pēc 65 gadu vecuma
• aknu mazspēju
• nieru darbības traucējumiem.

CaptogammaR 25 mg tabletes un CaptogammaR 50 mg tabletes ir lietojami tikai balstterapijai.

4.2.    Devas un lietošanas veids

Norādījums:
Sevišķi pacientiem ar elektrolītu un/vai šķidruma deficītu (piem., dialīze, vemšana / caureja, diurētiska terapija), sirds mazspēju, smagu vai renālu hipertensiju kaptoprila terapijas sākumā var pārmērīgi pazemināties asinsspiediens. Ja iespējams, pirms kaptoprila terapijas sākšanas jākompensē elektrolītu un/vai šķidruma deficīts vai jāsamazina diurētiskā līdzekļa deva, vai jāpārtrauc terapija. Šiem pacientiem terapija jāsāk ar vismazāko reizes devu – 6,25 mg no rīta.
CaptogammaR 25 un CaptogammaR 50 sava devas stipruma dēļ nav paredzēts sirds mazspējas sākumterapijai, kā arī pacientiem ar:

• elektrolītu un/vai šķidruma deficītu
• smagu vai renālu hipertensiju
• pacientiem pēc 65 gadu vecuma
• aknu mazspēju
• nieru darbības traucējumiem.

Pēc pirmās devas, kā arī palielinot kaptoprila vai/un cilpas diurētiku devu, ārstam apmēram 2 stundas jānovēro pacientu, lai novērstu nekontrolētas hipotensīvas reakcijas rašanos.
Pacientiem ar ļaundabīgo hipertensiju vai smagu sirds mazspēju kaptoprila terapija jāpielāgo slimnīcā.

Citos gadījumos ieteicamas šādas orientējošās devas:
Hipertensija
Parastā sākumdeva ir pa 12,5 mg no rīta un vakarā. Ja ar šādu devu netiek panākta asinsspiediena normalizēšanās, devu var palielināt līdz 25 mg 2 reizes vai 50 mg 1 reizi dienā. Intervāls starp devas palielināšanas reizēm  nedrīkst būt mazāks par 3 nedēļām. Balstdeva parasti ir 50 mg dienā, maksimālā deva – 150 mg dienā.

Sirds mazspēja
Kaptoprilu var lietot papildus terapijai ar diurētiskiem līdzekļiem un sirds glikozīdiem.
Sākumdeva ir pa 6,25 mg no rīta un vakarā. Devu drīkst palielināt tikai pakāpeniski, atkarībā no pacienta individuālās reakcijas uz terapiju. Parastā balstdeva ir 25 – 75 mg dienā. Atsevišķos gadījumos var būt nepieciešams lietot maksimāli līdz 150 mg dienā.
Kreisā kambara disfunkcija pēc miokarda infarkta
Terapiju sāk ar 6,25 mg kaptoprila reizes devu terapijas pirmajā dienā. Ja šī reizes deva ir labi panesama, nākamajā dienā deva jāpalielina līdz 12,5 mg kaptoprila 3 reizes dienā. Atkarībā no panesības nākamo dienu laikā deva jāpalielina līdz balstdevai pa 25 mg 2 reizes dienā līdz 25 mg kaptoprila 3 reizes dienā. Ja panesība ir laba, nākamo nedēļu laikā devu var palielināt vēl vairāk, maksimāli līdz 50 mg kaptoprila 3 reizes dienā.

Devas gados vecākiem pacientiem (pēc 65 gadu vecuma) un pacientiem ar aknu mazspēju
Sākumdeva ir pa 6,25 mg no rīta un vakarā, balstdeva parasti ir 25 – 50 mg kaptoprila dienā. Maksimālā deva parasti ir 100 mg dienā.

Devas pacientiem ar vidējas un smagas pakāpes nieru mazspēju (kreatinīna klīrenss 20 – 59 ml/min vai kreatinīna koncentrācija serumā 1,8 – 5 mg/dl)
Sākumdeva ir pa 6,25 mg no rīta un vakarā, balstdeva parasti ir 25 – 50 mg kaptoprila dienā. Maksimālā deva parasti ir 75 mg dienā.

Devas pacientiem ar smagu nieru mazspēju (kreatinīna klīrenss mazāks par 20 ml/min vai kreatinīna koncentrācija serumā lielāka par 5 mg/dl)
Ieteicamā deva ir pa 6,25 – 25 mg dienā.

Devas bērniem
Kaptoprila terapijas pielāgošana jāveic rūpīgā klīniskā kontrolē. Bērniem apmēram pēc 6 gadu vecuma (sākot ar apm. 20 kg ķermeņa masu) sākumdeva ir 6,25 mg kaptoprila no rīta. Deva tiek pielāgota atkarībā no bērna nepieciešamības pēc terapijas, un caurmērā tā ir 12,5 mg kaptoprila 2 reizes dienā.

Lietošanas veids un ilgums
Kaptoprilu var lietot neatkarīgi no ēdienreizēm.
Dienas devu parasti dala 2 – 3 reizes devās.
Kreisā kambara disfunkcija pēc miokarda infarkta:
Terapiju ar kaptoprilu var sākt infarkta pirmajā dienā, tomēr tā jāsāk – ja indicēts – tikai pēc terapijas ar trombolītiskiem līdzekļiem un/vai trombocītu agregācijas inhibitoriem. Deva jāpalielina atkarībā no panesības, it īpaši no hipotensijas rašanās. Kaptoprilu var lietot kopā ar citiem medikamentiem, ko parasti lieto pēc miokarda infarkta (piem., beta blokatoriem, acetilsalicilskābi).
Hipertensija:
Ja deva ir mazāka par 50 mg kaptoprila dienā, dienas devu var ieņemt vienā reizē. Papildus lietojot diurētisku līdzekli, kaptoprila hipotensīvā darbība var pastiprināties.
Lietošanas ilgumu nosaka ārstējošais ārsts.

4.3.    Kontrindikācijas

Kaptoprilu nedrīkst lietot šādos gadījumos:
*   paaugstināta jutība pret kaptoprilu
*   angioneirotiskā tūska anamnēzē, piem., pēc agrāk saņemtas AKE inhibitoru terapijas
*   nieru artēriju stenoze (abpusēja vai vienpusēja vienīgās nieres gadījumā)
*   stāvoklis pēc nieru transplantācijas
*   hemodinamiski nozīmīga aortālo vai mitrālo vārstuļu stenoze vai hipertrofiska kardiomiopātija
*   primārs hiperaldosteronisms
*   grūtniecība (vispirms jāizslēdz iespējamā grūtniecība, kā arī jāizsargājas no grūtniecības iestāšanās!)

• zīdīšanas laiks (zīdīšana jāpārtrauc!)

Ir ziņots par anafilaktoīdām reakcijām, veicot LDL (low-density lipoprotein – zema blīvuma lipoproteīnu) aferēzi (smagas hiperholesterinēmijas gadījumā) ar dekstrānsulfāta absorbciju un vienlaikus lietojot AKE inhibitorus. Šie pacienti nedrīkst lietot AKE inhibitorus.

Pacientiem, kas saņem desensibilizācijas terapiju pret kukaiņu (piem., bišu, lapseņu) indēm, un vienlaikus lieto AKE inhibitorus, var rasties dzīvībai bīstamas anafilaktoīdas reakcijas (piem., asinsspiediena pazemināšanās, elpas trūkums, vemšana, alerģiskas ādas reakcijas).
Ja ir nepieciešama LDL-aferēze vai desensibilizācijas terapija pret kukaiņu indēm, AKE inhibitora terapija uz laiku jāaizvieto ar citu medikamentu hipertensijas vai sirds mazspējas ārstēšanai.
Tikai pēc ļoti kritiskas lietderības-riska izvērtēšanas un, regulāri kontrolējot attiecīgos klīniskos un laboratoriskos raksturlielumus, kaptoprilu drīkst lietot šādos gadījumos:

• smagi nieru darbības traucējumi (kreatinīna klīrenss < 30 ml/min), ko aprēķina pēc formulas:

Clkreatinin =     (140 – vecums) x ķermeņa masa (kg)
72 x kreatinīna koncentrācija serumā (mg/dl)

• dialīze
• klīniski nozīmīga proteīnūrija (vairāk nekā 1 g dienā)
• klīniski nozīmīgi elektrolītu līdzsvara traucējumi
• primāra aknu slimība vai aknu mazspēja
• imūnsistēmas traucējumi vai kolagenozes (piem., sarkanā vilkēde, sklerodermija)
• vienlaicīga sistēmiska terapija ar zālēm, kas nomāc organisma aizsargreakciju (piem., kortikosteroīdiem, citostatiskiem līdzekļiem, antimetabolītiem), kā arī allopurinolu, prokaīnamīdu vai litiju

Vienlaikus lietojot kaptoprilu un poliaktilnitrila metalilsulfonāta augstas caurlaidības membrānas (piem., “AN 69”) dialīzē, var rasties anafilaktoīdas reakcijas (paaugstinātas jutības reakcijas līdz pat šokam). Tādēļ jāizvairās no šādas kombinācijas, vai nu lietojot citas zāles (bet ne AKE inhibitorus) pret hipertensiju vai sirds mazspēju, vai arī izmantojot citas dialīzes membrānas.

4.4.    Īpaši brīdinājumi un īpaša piesardzība lietošanā

Kaptoprilu nedrīkst lietot vienlaikus ar poliaktilnitrila metalilsulfonāta augstas caurlaidības membrānas (piem., “AN 69”), skatīt arī kontrindikācijas.

4.5.    Mijiedarbība ar citām zālēm

Mijiedarbība ar kaptoprilu vai citiem AKE inhibitoriem ir novērota, vienlaikus lietojot šādas zāles:
*        Nātrija hlorīds: pavājinās kaptoprila hipotensīvā un sirds mazspējas simptomus samazinošā darbība.
*        Antihipertensīvi līdzekļi: Pastiprinās kaptoprila hipotensīvā darbība, sevišķi, lietojot diurētiskus līdzekļus.
*        Pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļi (piem., acetilsalicilskābe un indometacīns): Var pavājināties kaptoprila hipotensīvā darbība.
*        Kālijs, kāliju aizturoši diurētiski līdzekļi (piem., spironolaktons, amilorīds, triamterēns), kā arī citas zāles (piem., heparīns): Palielinās kālija koncentrācija serumā.
*        Litijs: Palielinās litija koncentrācija serumā (regulāra kontrole!).
*        Alkohols: pastiprinās alkohola iedarbība.
*        Miega līdzekļi, narkozes līdzekļi, anestēzijas līdzekļi: Izteiktāk pazeminās asinsspiediens (anesteziologu jāinformē par kaptoprila terapiju).
*        Allopurinols, citostatiski līdzekļi, imūnsupresori, sistēmiskie kortikosteroīdi, prokaīnamīds: Samazinās leikocītu skaits asinīs, leikopēnija.
*        Diabētiķiem, kas saņem insulīnu vai perorālos antidiabētiskos līdzekļus, pēc AKE inhibitora pirmās lietošanas vai AKE inhibitora devas palielināšanas novērots pārāk zems cukura līmenis asinīs.

4.6.    Lietošana grūtniecības un zīdīšanas laikā

Pirms AKE inhibitora, piem., kaptoprila lietošanas sievietēm fertilā vecumā jāizslēdz grūtniecība. Kaptoprila terapijas laikā šīm sievietēm jāizmanto piemērotas kontracepcijas metodes. Ja kaptoprila lietošanas laikā tomēr iestājas grūtniecība, konsultējoties ar ārstu, terapija jānomaina pret citu medikamentu, kas ir mazāk riskants bērnam, jo kaptoprila lietošana, it īpaši grūtniecības pēdējos 6 mēnešos, var kaitēt bērnam.
Ja terapija ir nepieciešama zīdīšanas laikā, zīdīšana jāpārtrauc.

Attiecībā uz cilvēkiem pieredze par lietošanas drošību grūtniecības laikā ir nepietiekama. Attiecībā uz AKE inhibitoriem pēdējos gados ir aprakstīti fetālā sindroma gadījumi, kam ir raksturīga izteikta galvaskausa kaulu hipoplāzija, aizkavēta intrauterīnā attīstība, oligohidramnijs un neonatāla anūrija un kas var izraisīt jaundzimušā nāvi. Tiek pieņemts, ka tā cēlonis ir hipotensīvā iedarbība uz augli grūtniecības 2. un 3. trimestra laikā.
Sakarā ar iespējamo kaitīgo ietekmi uz bērnu kaptoprilu nedrīkst lietot grūtniecības 2. un 3. trimestrī. Ja kaptoprila terapijas laikā iestājas grūtniecība, ārsta kontrolē terapija jānomaina pret citu medikamentu, kas nerada tādu risku. Sievietēm, kurām asinsspiediena regulēšanai nepieciešams lietot AKE inhibitorus, jāieteic izmantot piemērotas kontracepcijas metodes.
Savlaicīgi grūtniecības 1. trimestrī nomainot terapiju uz kādu citu hipotensīvu līdzekli, šāda iedarbība nav gaidāma.

Attiecībā uz cilvēkiem nav pieredzes par lietošanu zīdīšanas laikā.  Ja zīdīšanas laikā ir nepieciešama terapija, zīdīšana jāpārtrauc.

4.7.    Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un strādāt ar iekārtām
Norādījums ceļu satiksmes dalībniekiem:
Lietojot terapijā šīs zāles, nepieciešama regulāra ārsta kontrole.
Individuāli atšķirīgo reakciju dēļ var pavājināties spēja aktīvi piedalīties ceļu satiksmē vai apkalpot iekārtas. Tas īpaši jāņem vērā terapijas sākumā un, mainot preparātus, kā arī vienlaikus lietojot alkoholu.

4.8.    Blakusparādības

Kaptoprila vai citu AKE inhibitoru terapijas laikā novērotas šādas blakusparādības:

Sirds un asinsrites sistēma
Dažreiz, it īpaši kaptoprila terapijas sākumā, kā arī pacientiem ar elektrolītu un/vai šķidruma deficītu (piem., pēc iepriekšējas terapijas ar diurētiskiem līdzekļiem), sirds mazspēju, smagu vai renālu hipertensiju, kā arī palielinot diurētiskā līdzekļa un/vai kaptoprila devu, var rasties pārmērīga asinsspiediena pazemināšanās (hipotensija, ortostāze) ar tādiem simptomiem kā reibonis, vājuma sajūta, redzes traucējumi, reti  samaņas zudums (sinkope). Atsevišķos gadījumos ziņots par šādām AKE inhibitoru blakusparādībām saistībā ar izteikti pazeminātu asinsspiedienu: tahikardija, sirdsklauves, sirdsdarbības ritma traucējumi, stenokardija, miokarda infarkts, pārejoši smadzeņu asinsrites traucējumi (TIA-transient ischemic attack), insults.

Nieres
Reizēm var rasties vai pastiprināties nieru darbības traucējumi, atsevišķos gadījumos pat līdz akūtai nieru mazspējai. Retos gadījumos novērota proteīnūrija, dažreiz ar vienlaicīgu nieru darbības pavājināšanos.
Elpceļi
Reizēm var rasties sauss, kairinošs klepus un bronhīts, reti – elpas trūkums, sinusīts, rinīts, atsevišķos gadījumos – bronhu spazmas, glosīts un sausa mute. Atsevišķos gadījumos AKE inhibitoru izraisītā angioneirotiskā tūska skāra balseni, rīkli un/vai mēli (sk. sadaļu “Neatliekamā palīdzība”!).
Atsevišķos gadījumos ir aprakstīta alerģiska alveolīta (eozinofilās pneimonijas) rašanās saistībā ar kaptoprila lietošanu.

Kuņģa un zarnu trakts
Reizēm var rasties slikta dūša, sāpes vēdera augšdaļā un gremošanas traucējumi, reti –  vemšana, caureja, aizcietējums un ēstgribas zudums.
AKE inhibitoru terapijas laikā ir aprakstīti atsevišķi holestatiskas dzeltes, aknu darbības traucējumu, hepatīta, pankreatīta un ileusa gadījumi.
Lietojot AKE inhibitorus, retos gadījumos novērots sindroms, kas sākas ar holestatisku dzelti un progresē līdz hepatiskai nekrozei (reizēm ar letālu iznākumu). Savstarpējā saistība nav noskaidrota. Ja pacientiem, kuri lieto AKE inhibitorus, rodas dzelte vai ievērojami palielinās aknu enzīmu koncentrācija, AKE inhibitoru terapija jāpārtrauc un ārstam jānovēro pacienti.

Āda, asinsvadi
Reizēm var rasties alerģiskas ādas reakcijas, piemēram, izsitumi, reti – nātrene, nieze, kā arī angioneirotiskā tūska, kas skar lūpas, seju un/vai ekstremitātes.
Atsevišķos gadījumos aprakstītas smagas ādas reakcijas, piemēram, erythema multiforme, kā arī pemfigoīdas ādas reakcijas. Atsevišķos gadījumos minētās ādas reakcijas var norisēt ar drudzi, mialģiju, artralģiju / artrītu, vaskulītu, eozinofiliju, leikocitozi un/vai paaugstinātiem ANA (antinuclear antibody) titriem. Ja rodas aizdomas par smagām ādas reakcijām, nekavējoties jāsāk terapija un vajadzības gadījumā jāpārtrauc kaptoprila lietošana.
Pacientiem, kas saņem desensibilizācijas terapiju pret kukaiņu (piem., bišu, lapseņu) indēm, un vienlaikus lieto AKE inhibitorus, var rasties dzīvībai bīstamas anafilaktiskas reakcijas. Tomēr arī pacientiem bez šāda veida paaugstinātas jutības, kuri lieto AKE inhibitorus, pēc bites vai lapsenes koduma var rasties šādas reakcijas.
Atsevišķos gadījumos AKE inhibitoru lietošanas laikā ir novērotas psoriāzei līdzīgas ādas pārmaiņas, fotosensitivitāte, alopēcija, oniholīze un Reino slimības simptomu pastiprināšanās.

Nervu sistēma
Reizēm var rasties galvassāpes, nogurums, reti – apjukums, depresija, miega traucējumi, impotence, parestēzijas, līdzsvara traucējumi, apjukums, troksnis ausīs, neskaidra redze, kā arī garšas pārmaiņas  vai pārejošs garšas zudums.

Laboratoriskie raksturlielumi:
Reizēm var samazināties hemoglobīna koncentrācija, hematokrīts, leikocītu vai trombocītu skaits. Retos gadījumos, it īpaši pacientiem ar pavājinātu nieru darbību, kolagenozēm vai, vienlaikus lietojot allopurinolu, prokaīnamīdu vai medikamentus, kas nomāc organisma aizsargreakcijas, var rasties anēmija, trombocitopēnija, neitropēnija, eozinofilija, atsevišķos gadījumos agranulocitoze vai pancitopēnija.

Atsevišķos gadījumos ziņots par hemolīzi / hemolītisku anēmiju, arī saistībā ar G-6-FDH deficītu, kaut gan nav apstiprināta saistība ar AKE inhibitora lietošanu.

Reti, it īpaši pacientiem ar nieru darbības traucējumiem, var palielināties urīnvielas, kreatinīna un kālija koncentrācija serumā, kā arī samazināties nātrija koncentrācija serumā. Pacientiem ar cukura diabētu ir novērota kālija koncentrācijas palielināšanās serumā. Iespējama pastiprināta olbaltuma izdalīšanās ar urīnu.
Atsevišķos gadījumos var palielināties bilirubīna un aknu enzīmu koncentrācija.

Norādījumi
Minētie laboratoriskie raksturlielumi jākontrolē pirms kaptoprila  terapijas un regulāri tās laikā. It īpaši terapijas sākumā un riska grupas pacientiem (pacientiem ar nieru mazspēju, kolagenozēm, kā arī vienlaikus lietojot imūnsupresorus, citostatiskus līdzekļus, allopurinolu, prokaīnamīdu) bieži jākontrolē elektrolītu un kreatinīna koncentrācija serumā, kā arī asins aina.
Ja kaptoprila terapijas laikā rodas tādi simptomi kā drudzis, limfmezglu palielināšanās un/vai kakla iekaisums, nekavējoties jāpārbauda leikocitārā formula.

4.9.    Pārdozēšana
Neatliekamā palīdzība, simptomi un antidots

Pārdozēšanas vai intoksikācijas simptomi:
Atkarībā no pārdozēšanas pakāpes var rasties šādi simptomi: izteikta hipotensija, bradikardija, asinsrites traucējumu izraisīts šoks, elektrolītu līdzsvara traucējumi, nieru mazspēja.

Neatliekamie pasākumi, antidots
Ja rodas dzīvībai bīstama angioneirotiskā tūska, kas skar mēli, rīkli un/vai balseni, ieteicami šādi neatliekamie pasākumi:
Nekavējoties intramuskulārī ievada 0,3 – 0,5 mg epinefrīna vai lēni intravenozi ievada 0,1 mg epinefrīna (ievērot norādījumus par atšķaidījumu!), kontrolējot EKG un asinsspiedienu, pēc tam sistēmiski ievada glikokortikoīdus.
Ieteicams arī intravenozi ievadīt antihistamīna līdzekļus, arī H2 receptoru antagonistus.
Ja ir zināms C1 inaktivatora deficīts, papildus epinefrīnam var ievadīt arī C1 inaktivatoru.
Terapijas pasākumi pārdozēšanas vai intoksikācijas gadījumā ir atkarīgi no medikamenta lietošanas veida un brīža, kā arī no simptomu veida un smaguma pakāpes. Līdztekus vispārējiem pasākumiem, kas veicina kaptoprila elimināciju (piem., kuņģa skalošana, adsorbentu un nātrija sulfāta ievadīšana 30 minūšu laikā pēc kaptoprila ieņemšanas) intensīvās terapijas apstākļos jākontrolē vai jākoriģē vitālo funkciju parametri. Kaptoprils ir dializējams.
Hipotensijas gadījumā vispirms jāveic nātrija hlorīda un tilpuma substitūcija, ja tā ir neefektīva, papildus intravenozi jāievada kateholamīni. Var apsvērt terapijas iespēju ar angiotenzīnu II.
Terapijas refraktāras bradikardijas gadījumā jāveic kardiostimulācija.
Pastāvīgi jākontrolē elektrolītu un kreatinīna koncentrācija serumā.

5.       Farmakoloģiskās īpašības

Kaptoprils ir angiotenzīna konvertējošā enzīma inhibitors. Angiotenzīna konvertējošais enzīms (AKE) ir peptidildipeptidāze, kas veicina angiotenzīna I pārveidošanos par vazokonstriktīvas darbības vielu angiotenzīnu II.
AKE nomākšanas rezultātā audos un plazmā samazinās vazokonstriktīvā angiotenzīna II veidošanās, un tādējādi var samazināties aldosterona sekrēcija un līdz ar to palielināties kālija koncentrācija serumā. Tā kā vairs nepastāv negatīvā atgriezeniskā saikne starp angiotenzīnu II un renīna sekrēciju, tā rezultātā paaugstinās plazmas renīna aktivitāte.
Tā kā AKE noārda arī bradikinīnu – vazodepresoru peptīdu – AKE nomākuma rezultātā paaugstinās cirkulējošās un lokālās kalikreīna-kinīna sistēmas aktivitāte (un līdz ar to arī prostaglandīnu sistēmas aktivitāte). Iespējams, ka šis mehānisms ir iesaistīts AKE inhibitoru hipotensīvajā darbībā un ir atbildīgs par noteiktām blakusparādībām.

5.1.    Farmakodinamiskās īpašības
Pacientiem ar hipertensiju kaptoprils pazemina asinsspiedienu guļus un stāvus stāvoklī, kompensatoriski nepalielinot sirdsdarbības frekvenci.
Hemodinamikas pētījumos kaptoprils ievērojami samazināja perifēro arteriālo pretestību. Renālās plazmas cirkulācijas un glomerulārās filtrācijas ātruma klīniski nozīmīgas pārmaiņas parasti neradās.
Vairumam pacientu antihipertensīvās darbības sākums bija vērojams apm. 20 – 30 minūtes pēc kaptoprila perorālas lietošanas. Maksimālā darbība tika sasniegta pēc 60 – 90 minūtēm. Definētas kaptoprila devas maksimālā hipotensīvā darbība parasti bija skaidri redzama pēc 3 – 4 nedēļām.
Lietojot ieteicamo dienas devu, antihipertensīvā darbība saglabājas arī ilgstošas terapijas laikā. Īslaicīga kaptoprila terapijas pārtraukšana neizraisa strauju, pārmērīgu asinsspiediena paaugstināšanos (atsitiena fenomenu).
Hemodinamikas pētījumi pacientiem ar sirds mazspēju liecināja, ka kaptoprils samazina perifēro sistēmisko pretestību un paaugstina venozo kapacitāti. Tā rezultātā samazinājās sirds pirms- un pēcslodze (samazinājās ventrikulārais pildījuma spiediens). Tika novērota arī sirds minūtes tilpuma, sirds darba indeksa un slodzes kapacitātes palielināšanās kaptoprila terapijas laikā.
Plašā, placebo kontrolētā pētījumā pacientiem ar kreisā kambara disfunkciju (kreisā kambara izsviedes frakcija £ 40%) pēc miokarda infarkta tika konstatēts, ka kaptoprils (lietots no 3. līdz 16. infarkta dienai) pagarināja izdzīvošanas laiku un samazināja kardiovaskulāras patoloģijas izraisītu mirstību. Pēdējais efekts izpaudās kā simptomātiskas sirds mazspējas attīstības aizkavēšana un samazināta nepieciešamība pēc ārstēšanas stacionārā sirds mazspējas dēļ, salīdzinot ar placebo, samazināta atkārtota infarkta rašanās, mazāka nepieciešamība pēc revaskularizācijas operācijām un/vai papildus terapijas ar diurētiskiem līdzekļiem un/vai sirds glikozīdiem vai to devas palielināšanas, salīdzinot ar placebo.
Retrospektīva analīze liecināja, ka kaptoprils samazina atkārtota infarkta rašanos un nepieciešamību pēc revaskularizācijas operācijām(abi nebija pētījuma mērķa kritēriji). Citā lielā, placebo kontrolētā pētījumā miokarda infarkta slimniekiem tika konstatēts, ka kaptoprils (lietots 24 stundu laikā pēc infarkta un vienu mēnesi ilgi) ievērojami samazināja kopējo mirstību pēc 5 nedēļām, salīdzinot ar placebo. Kaptoprila labvēlīgā ietekme uz kopējo mirstību bija pierādāma arī vēl pēc viena gada. Nebija norādījumu par negatīvu ietekmi attiecībā uz agrīno mirstību terapijas pirmajā dienā.

5.2.    Farmakokinētiskās īpašības
Pēc iekšķīgas lietošanas apm. 70% kaptoprila uzsūcas. Maksimālā koncentrācija plazmā tiek sasniegta apm. pēc 1 stundas. Saistīšanās ar plazmas proteīniem ir apm. 25 - 30%. Veseliem probandiem vidējais sadalījuma tilpums stabilizētā stāvoklī ir apmēram 0,7 l/kg. Tas var palielināties līdz 2,05 l/kg, ja kaptoprils pastiprināti tiek uzņemts dažādos audos
Apmēram 50% kaptoprila metabolizējas par neaktīviem disulfīdiem. Nemainīta kaptoprila eliminācijas pusperiods ir apm. 2 stundas, bet ar S saistītajam kaptoprilam tas ir apmēram 12 stundas. Apmēram 95% kaptoprila 24 stundu laikā tiek izvadīti ar urīnu; 40 – 50% nemainītā veidā, pārējais daudzums ir kaptoprila disulfīds un kaptoprila-cisteīna disulfīds.
Nieru mazspējas gadījumā kaptoprila ekskrēcija ir samazināta. Šādā gadījumā jāsamazina deva vai jāpalielina intervāli starp devām.

5.3.    Preklīniskie dati par drošību

Toksiskās īpašības

a)  Akūta toksicitāte
Kaptoprila LD50 pelēm un žurkām:

 LD50, mg/kg ķermeņa masas

Peles ar inducētu aknu vai nieru bojājumu bija apmēram divreiz jutīgākas nekā veseli dzīvnieki.
Perorālas reizes devas, sākot no 300 mg/kg (suņiem) un 500 mg/kg (pērtiķiem) izraisīja vemšanu un pazeminātu asinsspiedienu.

b)  Hroniska toksicitāte
Hroniskas toksicitātes pētījumi tika veikti ar pelēm, žurkām, suņiem un rēzus pērtiķiem, lietojot dienas devas līdz 1350 mg/kg.
Tika konstatēta samazināta sirds masa pelēm un žurkām, kā arī nieru jukstaglomerulāro šūnu hiperplāzija visām dzīvnieku sugām. Šīs pārmaiņas tika novērtētas kā vielas farmakoloģiskās iedarbības rezultāts.
Žurkām pēc 20 mēnešu ilgas lietošanas radās no devas atkarīga tīklenes asinsvadu dilatācija. Albīnām žurkām pastiprināti radās ar vecumu saistīta progresējoša nefroze.
Bīgla suņiem pēc 1 gadu ilgas perorālas lietošanas pa 50 – 200 mg/kg dienā tika novērots izteikts kaulu smadzeņu, kā arī mieloīdās un eritroīdās rindas šūnu nomākums.
c) Mutagēnā un tumorogēnā darbība
Ilgstoši pētījumi (2 gadus) ar žurkām un pelēm nav devuši norādījumus par vielas tumorogēno darbību.
Kaptoprila mutagēnā darbība ir nepietiekami pārbaudīta. Līdzšinējie pētījumi ir devuši negatīvu rezultātu.
d) Reproduktivitātes toksikoloģija
Kaptoprils šķērso placentu un izdalās ar mātes pienu. Pētījumi ar dzīvniekiem nav devuši norādījumus par kaptoprila teratogēnām īpašībām. Toksiska iedarbība uz pēcnācējiem izpaudās galvenokārt grūsnības otrajā pusē, palielinoties augļa letalitātei. Terapija peri- un postnatālās attīstības laikā žurkām izraisīja mazuļu aizkavētu augšanu un pastiprinātu mirstību. Vecāku fertilitāte nepavājinājās.
Attiecībā uz cilvēkiem pieredze par lietošanas drošību grūtniecības laikā ir nepietiekama. Attiecībā uz AKE inhibitoriem pēdējos gados ir aprakstīti fetālā sindroma gadījumi, kam ir raksturīga izteikta galvaskausa kaulu hipoplāzija, aizkavēta intrauterīnā attīstība, oligohidramnijs un neonatāla anūrija un kas var izraisīt jaundzimušā nāvi. Tiek pieņemts, ka tā cēlonis ir hipotensīvā iedarbība uz augli grūtniecības 2. un 3. trimestra laikā. Ja grūtniecības 1. trimestrī terapija savlaicīgi tiek nomainīta pret citu hipotensīvu medikamentu, šāda iedarbība nav gaidāma.
Attiecībā uz cilvēkiem nav pieredzes par lietošanu zīdīšanas laikā.

Bioloģiskā pieejamība
Bioloģiskā pieejamība ir apm. 65%.

6.       Farmaceitiskie dati

6.1.    Palīgvielas

Laktozes monohidrāts, kukurūzas ciete, mikrokristāliska celuloze, stearīnpalmitīnskābe.

6.2.    Nesaderība
Nav zināma.

6.3.    Uzglabāšanas laiks

Captogamma® 12,5; 25 un 50 mg tabletes  uzglabāšanas laiks:
Captogamma® 12,5mg  tabletes – 5 gadi
Captogamma® 25 un 50 mg tabletes – 3 gadi
Pēc derīguma termiņa beigām šīs zāles vairs nedrīkst lietot.

6.4.    Īpaši norādījumi par uzglabāšanu

Nav īpašu uzglabāšanas prasību.

6.5.    Iepakojuma veids un saturs

Captogamma® 12,5mg  tabletes
pa 30 tabletēm, 50 tabletēm, 100 tabletēm.
Captogamma® 25mg tabletes
pa 30 tabletēm, 50 tabletēm, 100 tabletēm.
Captogamma® 50 mg tabletes
pa 30 tabletēm, 50 tabletēm, 100 tabletēm.
Captogamma® 12,5/25/50 tabletes:
Iepakojumi klīnikām pa 500, 1000 un 5000 tabletēm.

6.6.    Norādījumi par lietošanu

Sk. lietošanas instrukciju.

7.       Reģistrācijas apliecības īpašnieks

Wörwag Pharma GmbH & Co. KG
Calwer Str. 7, 71034 Böblingen, Vācija
Tel.: 07031/6204-0, fakss: 07031/6204-31
www.woerwagpharma.de

8.       Reģistrācijas apliecības numurs

Captogamma® 12,5 mg tabletes  00-0232
Captogamma® 25 mg tabletes  00-0233
Captogamma® 50 mg tabletes  00-0234

9.       Pirmās reģistrācijas / pārreģistrācijas datums

15.03.2000.

10.     Teksta pārskatīšanas datums

2008. gada jūnijs.