Ferro Folgammu

Reģistrēts ZVA ar Nr. 8851-300507

ZĀĻU APRAKSTS

1.  Zāļu nosaukums

Ferro-Folgamma kapsulas

2.  Kvalitatīvais un kvantitatīvais sastāvs

1 kapsula satur:

Dzelzs (II) sulfāts sicc. (Ferrosi sulfas)         100 mg (atbilst 37 mg Fe2+)
Folskābe (Acidum folicum)                          5 mg
Cianokobalamīns (Cyanocobalaminum)       10 mg

3.  Zāļu forma

Kapsulas
 
4.  Klīniskā informācija

4.1.    Terapeitiskās indikācijas

Folskābes, B12 vitamīna un dzelzs deficīts, ko var izraisīt asins zudums (kuņģa, zarnu, urīnpūšļa asiņošana, hemoroīdi, menstruācijas, dzemdības), grūtniecība un zīdīšana (mātei un bērnam), nepietiekams un nepareizs uzturs, hronisks alkoholisms, uzsūkšanās traucējumi, hroniska hemodialīze un kā sekas terapijai ar pretkrampju līdzekļiem un perorālajiem kontraceptīviem.
Folskābes, B12 vitamīna un dzelzs deficīts var izpausties kā anēmija, polineiropātija, megaloblastiska anēmija, neiroloģiski un psihiski traucējumi, gļotādas pārmaiņas, funikulāras spinālas slimības, nogurums, bālums, plaukstu un pēdu tirpšana un pavājināta fiziskā izturība.

4.2.    Devas un lietošanas veids

Ja nav ordinēts citādi, lieto pa 1 kapsulai 3 reizes dienā. Detalizētu aprakstu skatīt tabulā.

Tikai iekšķīgai lietošanai. Ferro-FolgammaÒ kapsulas lieto pēc ēšanas, uzdzerot nedaudz šķidruma.

4.3.    Kontrindikācijas
Ferro-FolgammaÒ  nedrīkst lietot šādos gadījumos: dzelzs uzkrāšanās (hemohromatoze, hroniska hemolīze) un dzelzs izmantošanas traucējumi (sideroahrestiska anēmija, cinka izraisīta anēmija, talasēmija). Absolūtas kontrindikācijas ir megaloblastiska anēmija, ko izraisījis izolēts B12 vitamīna deficīts (piem., iekšējā faktora trūkuma dēļ), izolēts folskābes deficīts.
         
4.4.    Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Nav.

4.5.    Mijiedarbība ar citām  zālēm un citi mijiedarbības veidi

Vienlaikus lietojot dzelzs preparātus un tetraciklīnus, var tikt kavēta tetraciklīnu uzsūkšanās. Lietojot antacīdus līdzekļus (Al, Mg, Ca saturošus) vai holestiramīnu, nešķīstošu savienojumu veidošanās dēļ var samazināties dzelzs uzsūkšanās. Folskābes enterālā uzsūkšanās samazinās, vienlaikus lietojot primidonu, difenilhidantoīnu, fenobarbitālu, karbamazepīnu, valproātu, sulfasalazīnu, hormonālos kontraceptīvus, kā arī folskābes antagonistus, piemēram, metotreksātu, trimetoprimu, pirimetamīnu un triamterēnu.

4.6.    Grūtniecība un zīdīšana

Skatīt apakšpunktu 4.2.

4.7.    Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un strādāt ar iekārtām

Preparāta lietošana neietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un strādāt ar mehānismiem.

4.8.    Nevēlamās blakusparādības

Dzelzs: dzelzs savienojumiem piemīt lokāla kairinoša iedarbība, tādēļ tie var izraisīt gastrointestinālus traucējumus, kā arī aizcietējumu. Atsevišķos gadījumos var rasties alerģija.
Norādījums: izkārnījumu tumšā krāsa nav bīstama. Benzidīna tests ir pozitīvs.
Folskābe: Lietojot lielas devas, reti rodas gastrointestināli traucējumi, miega traucējumi, uzbudinājums, depresija.
B12 vitamīns: Ievadot parenterāli, kā arī atsevišķos gadījumos ir ziņots par pinnēm, medikamenta izraisītiem ekzematoziem vai nātrenes veida izsitumiem, kā arī par anafilaktiskām vai anafilaktoīdām reakcijām.
4.9.     Pārdozēšana

Pārdozēšanas izpausmes ir tikpat kā neiespējamas, izņemot bērniem un pēc ārkārtīgi lielām devām, jo dzelzs uzsūkšanās ir pakļauta fizioloģiskiem regulācijas mehānismiem.

Pārdomāšanas simptomi

Ja rodas pārdozēšanas izpausmes, it īpaši bērniem, tās var radīt hemorāģisku gastroenterītu un noteiktos apstākļos – nāvi šoka dēļ. Apmēram pēc 2 – 20 stundām rodas vazomotors kolapss un acidotiska elpošana. Pēc tam var iestāties maldīga remisija un hepatoze un noteiktos apstākļos – krampji. Sliktākajā gadījumā iestājas koma un elpošanas paralīze.

Pārdozēšanas terapija

Asinsrites uzturēšana, nekavējoties intravazāli (neatliekamā gadījumā – vena femoralis vai vena anonyma!) papildinot cirkulējošo asiņu tilpumu ar plazmu vai aizvietojošiem šķīdumiem.
Asinsvadu dilatācijas gadījumā asinsvadu konstrikcijas veicināšana ir mērķtiecīga tikai tad, ja ir palielināta asinsvadu kapacitāte. Palielinot plazmas tilpumu, precīzi jāizvērtē vazopresorisku vielu papildus ievadīšana, un tā ir indicēta tikai retos gadījumos. Vazokonstriktīvas darbības asinsrites līdzekļi ir kontrindicēti asinsrites ģeneralizācijas gadījumā (maza asinsspiediena amplitūda, ja diastoliskais spiediens ir normāls vai paaugstināts, dažreiz ir jūtami, bet nepulsējoši asinsvadi, bāla āda un aukstas ekstremitātes).
Antidots
Lai izvadītu toksisko vielu, jāskalo kuņģis ar 1-3% nātrija hidrogēnkarbonātu. Pēc tam instilē 5 – 10 g DesferalÒ (bērniem līdz 5 g). Tikai gadījumos, kad pēc dzelzs ieņemšanas ir iestājies šoks vai koma, vai dzelzs līmenis asinīs ir 3 mg/l vai pārsniedz dzelzs saistīšanās kapacitāti: i/v infūzijā 1 – 2 g DesferalÒ levulozes šķīdumā (maksimāli 16 mg/kg/stundā). Atkārto nākamajā dienā. Lielas E vitamīna devas, medikamenta izvadīšanas rentgena kontrole. Atkārtoti kontrolēt medikamenta koncentrāciju serumā un pārējos raksturlielumus serumā.
Īpašas iespējas: DTPA=Ca-diaetilēntriamīnpentaacetāts (Ditripentat-HeylÒ). Anūrijas gadījumā – hemodialīze.

5. Farmakoloģiskās īpašības

Toksikoloģiskās īpašības
Dzelzs preparātiem piemīt lokāla kairinoša darbība, tādēļ ne vienmēr tiem ir laba panesība attiecībā uz kuņģi. Organisms pēc vajadzības regulē dzelzs uzsūkšanos, un tā notiek galvenokārt tievās zarnas sākumdaļā. Ferro-FolgammaÒ sastāvā esošās aktīvās vielas ir ietvertas speciālā neitrālā vidē, kas nodrošina to nokļūšanu tieši zarnās. Tādēļ Ferro-FolgammaÒ ir labi panesams attiecībā uz kuņģi.

Pteroilmonoglutamīnskābes veidā folskābe uzsūcas ātri un diezgan pilnīgi (līdz 15 mg). Vienlaicīga folskābes lietošana palielina dzelzs uzsūkšanos 2 – 3 reizes. Folskābe samazina B12 vitamīna koncentrāciju asinīs. Eksperimentos ar dzīvniekiem konstatēts, ka folskābe zināmā mērā aizsargā no teratogēnām vielām.

Folskābe un B12 vitamīns ir savstarpēji cieši saistīti. B12 vitamīns ir nepieciešams normālai tetrahidrofolskābes atpakaļiegūšanai no N-metiltetrahidrofolskābes, tādēļ tā trūkums var izraisīt eritrocītu veidošanās traucējumus un nepietiekamu mielīna apvalku veidošanos. Tādēļ B12 vitamīns ir svarīgs jaunu šūnu sintēzei un sarkano asinsķermenīšu nobriešanai.

Farmakokinētiskās īpašības
Dzelzs no hemoglobīna vai citiem hemoproteīniem uzsūcas neskartas hēma molekulas veidā. Visi pārējie uzņemtie dzelzs savienojumi vispirms jāpārveido  par divvērtīgiem dzelzs joniem, kuri pēc tam no zarnas lumena ar apoferitīna-feritīna palīdzību uzsūcas caur zarnas gļotādu. Plazmā dzelzs saistās ar transferīnu, kas dzelzs jonus nogādā to izmantošanas vietā. No perorāli lietotās dzelzs parasti uzsūcas 30 – 50%.
Transferīna funkciju mūsdienās lielākoties izmeklē, novērojot radioaktīvās dzelzs izzušanu no plazmas. Dzelzs aprites ātruma normālie lielumi ir 25 – 40 mg/dienā. Iezīmētās dzelzs strauju izzušanu novēro asiderozes un pastiprinātas eritropoēzes gadījumā, bet pavājinātas eritropoēzes apstākļos ir pierādāma iezīmētās dzelzs palēnināta izzušana.
Folskābes uzsūkšanās notiek galvenokārt tievās zarnas proksimālajā daļā; tā neuzsūcas poliglutamāta veidā, kādā tā ir sastopama lielākajā daļā pārtikas produktu, bet tā vispirms ir jāsašķeļ glutamāta atlikumos. Organismā folskābe pārveidojas par aktīvo koenzīmu, tetrahidrofotskābi. Tā darbojas kā vienoglekļa vienību akceptors un pārnesējs, tādēļ tai ir svarīga nozīme nukleīnskābju sintēzē un jaunu šūnu veidošanā.
“Organisma krājums”, lietojot normālu uzturu ar 600 mg folskābes katru dienu, tiek nodrošināts ar 6 – 10 mg. Ja uzņemšana ir samazināta, rezerve izsīkst 3 – 4 mēnešu laikā.
B12 vitamīns, kas no uztura atbrīvojas gremošanas procesu laikā kuņģī, saistās ar iekšējo faktoru (IF). Šis glikoproteīns veidojas kuņģa gļotādas parciālajās šūnās. B12 vitamīna-IF komplekss ir izturīgs pret  prot eolītiskajiem enzīmiem un nonāk ileum distālajā daļā, kur tas saistās ar specifiskiem receptoriem, un tādējādi tiek nodrošināta vitamīna uzsūkšanās. Caur gļotādu B12 vitamīns nonāk kapilārajā asinsritē, kur tas saistās ar transporta proteīnu transkobalamīnu. Šis komplekss ātri nokļūst aknās, kaulu smadzenēs un citās proliferējošās šūnās.
Uzsūkšanās ir traucēta pacientiem ar iekšējā faktora trūkumu, pacientiem ar malabsorbciju, zarnu slimībām vai patoloģiskām pārmaiņām, pēc gastrektomijas, kā arī autoimūnu antivielu veidošanās gadījumā. No uztura normālos apstākļos uzsūcas tikai 1,5 – 3,5 mg B12 vitamīna.
B12 vitamīns tiek izdalīts ar žulti un ir pakļauts enterohepatiskajai cirkulācijai. B12 vitamīns iet cauri placentai.

Bioloģiskā pieejamība
Lielākā daļa dzelzs (apm. 3 g) ir saistīta ar hemoglobīnu. Mioglobīna sastāvā ir apmēram 0,5 – 0,6 g dzelzs. Ar transferīnu ir saistīti tikai daži miligrami dzelzs. Feritīns un hemosiderīns ir divas depo jeb uzkrāšanās formas, kas organismā uzkrāj apmēram 1 g dzelzs. Dzelzs koncentrācija serumā pieaugušiem vīriešiem ir 120 mg/100 ml, bet sievietēm tā ir par 20 – 30 mg/100 ml mazāka. Dzelzs eliminācijas pusperiods plazmā ir 60 – 120 minūtes.

Folskābes koncentrācija serumā veseliem cilvēkiem ir 6 – 21 ng/ml, asinīs 16 – 80 ng/ml, bet eritrocītos 6 – 20 ng/mg šūnu. Deficīta gadījumā koncentrācija eritrocītos un plazmā ir samazināta. Vienlaikus palielinās formiminoglutamīnskābes (FIGLU) izdalīšana ar urīnu pēc slodzes ar histidīnu.

B12 vitamīna koncentrācija plazmā normālos apstākļos ir 200 – 900 pg/ml, bet deficīta apstākļos < 200 pg/ml. Cirkulējošais B12 vitamīns atbilst tikai 0,1% no kopējā vitamīna daudzuma. Dienā nepieciešamā B12 vitamīna deva ir apm. 1 mg. Organismā necirkulējošais B12 vitamīna daudzums uzkrājas galvenokārt aknās. Ja “organisma rezerve” ir 3 – 5 mg, daudzums aknās ir 50 – 90%.
B12 vitamīna uzsūkšanos samazina kolhicīns, etanols un neomicīns (indicēta parenterāla ievadīšana). Arī biguanīdu grupas perorālie pretdiabēta līdzekļi un aminosalicilskābe, kā arī hloramfenikols un c vitamīns ietekmē B12 vitamīna uzsūkšanos. Cianokobalamīna bioloģiskais eliminācijas pusperiods plazmā ir  123 stundas.

6. Farmaceitiskā informācija

6.1. Palīgvielu saraksts

Askorbīnskābe, sojas lecitīns, sorbitols, 85% glicerols, etilvanilīns, krāsviela E 172 (dzelzs oksīdi un hidroksīdi), cietie tauki, rapšu eļļa, želatīns.

6.2. Nesaderība
Organiskās skābes, kalcija sāļi, fosfāti un fitīdi samazina dzelzs uzsūkšanos, veidojoties nešķīstošiem kompleksiem. Dzelzs uzsūkšanos var samazināt arī aizkuņģa dziedzera preparāti.
Folskābes antagonistu, piem., aminopterīna, 6-merkaptopurīna, metotreksāta nomācošo ietekmi uz nukleīnskābju sintēzi izmanto leikozes un audzēju ķīmijterapijā; kavējoši iedarbojas arī antibakteriāli līdzekļi, piemēram, trimetoprims. Nevēlama ir pretkrampju līdzekļu, piemēram, difenilhidantoīna nomācošā ietekme, jo terapijas laikā rodas izteiktas deficīta izpausmes. Grūtniecības laikā un ovulācijas inhibitoru lietošanas laikā tika novērota samazināta folskābes koncentrācija serumā vai asinīs.
Folskābes deficīts vai folskābes antagonisti traucētās DNS sintēzes dēļ ievērojami samazina intestinālo tiamīna uzsūkšanos.
B12 vitamīns ir nesaderīgs ar oksidējošām un reducējošām vielām un ar smago metālu sāļiem. Tiamīnu saturošos šķīdumos B12 vitamīns, kā arī citi B kompleksa faktori tiamīna sadalīšanās produktu ietekmē ātri noārdās (no tā var pasargāt dzelzs jonu mazas koncentrācijas). Arī riboflavīnam, it īpaši gaismas ietekmē, ir destruktīvs efekts; nikotīnamīds paātrina fotolīzi, bet antioksidanti iedarbojas nomācoši.

6.3. Uzglabāšanas laiks

Ferro-Folgamma uzglabāšanas laiks ir 2 gadi.
Pēc derīguma termiņa beigām šīs zāles vairs nedrīkst lietot.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Uzglabāt bērniem nepieejamā un neredzamā vietā.
Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C. Sargāt no gaismas.

6.5. Iepakojuma veids un saturs
20 kapsulas (N1)
50 kapsulas (N2)
100 kapsulas (N3)
500 kapsulas (AP)
2500 kapsulas (AP)

7. Reģistrācijas apliecības īpašnieks

Wörwag Pharma GmbH & Co. KG, Vācija
Calwer Str. 7, 71034 Böblingen
Tel.: 07031/6204-0
Fakss: 07031/6204-31

8. Reģistrācijas apliecības numurs

LV 00-0231

9. Pirmās reģistrācijas / pārreģistrācijas datums

15.03.2000.

10. Teksta pārskatīšanas datums

2007.gada marts