Instrukcija reģistrēta: 11240-031108
ZĀĻU APRAKSTS
1. ZĀĻU NOSAUKUMS
Gabagamma 100 mg cietās kapsulas
Gabagamma 300 mg cietās kapsulas
Gabagamma 400 mg cietās kapsulas
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Katra 100 mg cietā kapsula satur 100 mg gabapentīna (Gabapentinum).
Katra 300 mg cietā kapsula satur 300 mg gabapentīna (Gabapentinum).
Katra 400 mg cietā kapsula satur 400 mg gabapentīna (Gabapentinum).
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt apakšpunktā 6.1.
3. ZĀĻU FORMA
Cietās kapsulas.
Gabagamma 100 mg cietās kapsulas:
cietās želatīna kapsulas (izmērs 3) ar baltu necaurspīdīgu korpusu un vāciņu.
Gabagamma 300 mg cietās kapsulas:
cietās želatīna kapsulas (izmērs 1) ar dzeltenu necaurspīdīgu korpusu un vāciņu.
Gabagamma 400 mg cietās kapsulas:
cietās želatīna kapsulas (izmērs 0) ar oranžu necaurspīdīgu korpusu un vāciņu.
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1. Terapeitiskās indikācijas
Epilepsija
Gabapentīns indicēts kā papildterapijas līdzeklis parciālu epilepsijas lēkmju ar vai bez sekundāras ģeneralizācijas ārstēšanai pieaugušajiem un bērniem no 6 gadu vecuma (skatīt apakšpunktu 5.1).
Gabapentīns indicēts kā monoterapijas līdzeklis parciālu epilepsijas lēkmju ar vai bez sekundāras ģeneralizācijas ārstēšanai pieaugušajiem un pusaudžiem no 12 gadu vecuma.
Perifēras neiropātiskas sāpes
Gabapentīns indicēts perifēru neiropātisku sāpju ārstēšanai, tādu kā sāpīga diabētiska neiropātija un postherpētiska neiralģija pieaugušajiem.
4.2. Devas un lietošanas veids
Iekšķīgai lietošanai.
Gabapentīna kapsulas var lietot neatkarīgi no ēdienreizēm un tās jānorij veselas, uzdzerot pietiekošu daudzumu šķidruma (piemēram, glāzi ūdens).
Visām indikācijām titrēšanas shēma terapijas uzsākšanai, kura tiek ieteikta pieaugušajiem un pusaudžiem no 12 gadu vecuma, ir uzrādīta 1. tabulā. Dozēšanas ieteikumi bērniem jaunākiem par 12 gadiem ir aprakstīti tālāk šajā apakšpunktā zem atsevišķiem apakšvirsrakstiem.
1. tabula Dozēšanas shēma-sākuma titrēšana |
1. diena |
2. diena |
3. diena |
300 mg vienu reizi dienā |
300 mg divas reizes dienā |
300 mg trīs reizes dienā |
Epilepsija
Epilepsijas gadījumā parasti nepieciešama ilgstoša terapija. Devu nosaka ārstējošais ārsts atkarībā no individuālās panesamības un efektivitātes. Ja pēc klīniskā vērtējuma nepieciešama devas samazināšana, terapijas pārtraukšana vai aizvietošana ar alternatīvām zālēm, tas ir jādara pakāpeniski minimāli vienas nedēļas laikā
Pieaugušie un pusaudži:
Klīniskajos pētījumos efektīvā deva bija robežās no 900 līdz 3600 mg/dienā. Ārstēšanu var uzsākt, titrējot devu kā uzrādīts 1. tabulā vai nozīmējot 300 mg trīs reizes dienā jau 1. dienā. Pēc tam, balstoties uz pacienta individuālo atbildes reakciju un panesamību, devu var paaugstināt par 300 mg/dienā ik 2-3 dienas līdz maksimālajai devai 3600 mg/dienā. Atsevišķiem pacientiem varētu būt piemērotāka lēnāka gabapentīna devas titrēšana. Minimālais laiks, lai sasniegtu devu 1800 mg/dienā, ir viena nedēļa, lai sasniegtu 2400 mg/dienā ir 2 nedēļas un, lai sasniegtu devu 3600 mg/dienā, ir 3 nedēļas. Ilgtermiņa, atklātos klīniskos pētījumos labi tika panestas devas līdz 4800 mg/dienā. Kopējā dienas deva ir jāsadala trīs reizes devās, bet, lai novērstu jaunu krampju rašanos, maksimālais laika periods starp devām nedrīkst pārsniegt 12 stundas.
Bērni no 6 gadu vecuma:
Sākuma devai jābūt robežās no 10 līdz 15 mg/kg/dienā, bet efektīvo devu sasniedz apmēram trīs dienu laikā, pakāpeniski paaugstinot titrējošo devu. Gabapentīna efektīvā deva 6 gadus veciem un vecākiem bērniem ir 25 līdz 35 mg/kg/dienā. Ilgtermiņa klīniskos pētījumos labi tika panestas devas līdz 50 mg/kg/dienā. Kopējā dienas deva ir jāsadala trīs reizes devās, maksimālais laika periods starp devām nedrīkst pārsniegt 12 stundas.
Nav nepieciešams kontrolēt gabapentīna koncentrāciju plazmā, lai optimizētu gabapentīna terapiju. Turklāt, gabapentīnu var lietot kombinācijā ar citiem pretepilepsijas līdzekļiem neuztraucoties, ka tas varētu izmainīt gabapentīna koncentrāciju plazmā vai citu pretepilepsijas līdzekļu koncentrāciju serumā.
Perifēras neiropātiskas sāpes
Pieaugušie
Ārstēšanu var uzsākt, titrējot devu kā norādīts 1. tabulā. Alternatīva iespēja: sākuma deva ir 900 mg/dienā, lietota trīs vienādās dalītās devās. Pēc tam, balstoties uz pacienta individuālo atbildes reakciju un panesamību, devu var paaugstināt par 300 mg/dienā ik 2-3 dienas līdz maksimālajai devai 3600 mg/dienā. Atsevišķiem pacientiem varētu būt piemērotāka lēnāka gabapentīna devas titrēšana. Minimālais laiks, lai sasniegtu devu 1800 mg/dienā, ir viena nedēļa, lai sasniegtu 2400 mg/dienā ir 2 nedēļas un, lai sasniegtu devu 3600 mg/dienā, ir 3 nedēļas.
Perifēru neiropātisku sāpju, tādu kā diabētiska neiropātija un postherpētiska neiralģija, ārstēšanas efektivitāte un drošība klīniskos pētījumos nav pētīta ilgāk par 5 mēnešiem. Ja pacientam perifēru neiropātisku sāpju ārstēšanai nepieciešams vairāk par 5 mēnešiem, ārstējošam ārstam jāizvērtē pacienta klīniskais stāvoklis un jāizvērtē papildus terapijas nepieciešamība.
Norādījumi visu indikāciju gadījumā
Pacientiem ar sliktu vispārējo stāvokli, piemēram, nelielu ķermeņa masu, pēc orgānu transplantācijas u.c., deva jātitrē daudz lēnāk, vai nu lietojot mazāku devu, vai pagarinot intervālu starp devas palielināšanām.
Lietošana gados vecākiem pacientiem (vecākiem par 65 gadiem)
Gados vecākiem pacientiem varētu būt nepieciešama devas pielāgošana, jo ar gadiem pasliktinās nieru funkcija (skatīt 2. tabulu). Gados vecākiem pacientiem daudz biežāk var novērot miegainību, perifēru tūsku un astēniju.
Lietošana pacientiem ar nieru darbības traucējumiem
Pacientiem ar traucētu nieru darbību un/vai kuriem tiek veikta hemodialīze iesaka devas pielāgošanu, kā norādīts 2. tabulā. Pacientiem ar nieru mazspēju jāpieturas pie sekojošām devu rekomendācijām.
2. tabula Gabapentīna devas pieagušajiem atkarībā no nieru darbības |
Kreatinīna klīrenss (ml/min) |
Kopējā dienas devaa (mg/dienā) |
≥ 80 |
900 - 3600 |
50 - 79 |
600 - 1800 |
30 - 49 |
300 - 900 |
15 - 29 |
150b - 600 |
< 15c |
150b - 300 |
a Kopējo dienas devu jānozīmē trīs dalītās devās. Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss < 79 ml/min) ir samazinātas devas.
b Tiek nozīmēti kā 300 mg katru otro dienu.
c Pacientiem ar kreatinīna klīrensu < 15 ml/min, dienas deva jāsamazina proporcionāli kreatinīna klīrensam (piemēram, pacientiem ar kreatinīna klīrensu 7,5 ml/min jāsaņem puse no dienas devas, kādu saņem pacients ar kreatinīna klīrensu 15 ml/min).
Pacienti, kuriem tiek veikta hemodialīze
Pacientiem ar anūriju, kuriem tiek veikta hemodialīze un kuri nekad nav saņēmuši gabapentīnu, iesaka 300 līdz 400 mg lielu piesātinošo devu, kam seko 200 līdz 300 mg gabapentīna ik pēc 4 stundām hemodialīzes laikā. Dienās, kad hemodialīze netiek veikta, gabapentīnu nebūtu jālieto.
Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem, kuriem tiek veikta hemodialīze, uzturošai gabapentīna devai būtu jābalstās uz devu rekomendācijām, kādas uzrādītas 2. tabulā. Papildus uzturošajai devai, hemodialīzes laikā ik pēc 4 stundām iesaka papildus lietot 200 līdz 300 mg gabapentīna.
4.3. Kontrindikācijas
Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no palīgvielām.
4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Ja gabapentīna terapijas laikā veidojas akūts pankreatīts, būtu jāapsver gabapentīna lietošanas pārtraukšana (skatīt apakšpunktu 4.8).
Lai arī nav norādījumu par gabapentīna izraisītu krampju lēkmju pieaugumu (atsitiena efekts), pretkonvulsiju līdzekļu pēkšņa atcelšana epilepsijas pacientiem var izraisīt status epilepticus (skatīt apakšpunktu 4.2).
Lietojot gabapentīnu, līdzīgi kā ar citiem pretepilepsijas līdzekļiem, dažiem pacientiem var pieaugt krampju lēkmju biežums vai parādīties jauna veida krampju lēkmes.
Līdzīgi kā ar citiem pretepilepsijas līdzekļiem, mēģinot atcelt vienlaicīgi lietotos pretepilepsijas līdzekļus grūti ārstējamiem pacientiem par vairāk nekā vienu pretepilepsijas līdzekli, lai pārietu uz gabapentīna monoterapiju, izdošanās procents ir zemāks.
Gabapentīns nav uzskatāms par iedarbīgu primāro ģeneralizēto krampju, tādu kā absansa lēkmju ārstēšanā un dažiem pacientiem tas var pastiprināt šīs lēkmes. Tādēļ pacientiem ar jauktām krampju lēkmēm, ieskaitot absansus, gabapentīns jālieto ar piesardzību.
Plānveidīgi pētījumi 65 gadus veciem un vecākiem pacientiem ar gabapentīnu nav veikti. Vienā dubultaklā pētījumā pacientiem ar neiropātiskām sāpēm procentuāli nedaudz vairāk tika novērota miegainība, perifēra tūska un astēnija 65 gadus veciem un vecākiem pacientiem, nekā gados jaunākiem pacientiem. Neskatoties uz šo atradi, klīniskie pētījumi šajā vecuma grupā neuzrāda, ka nevēlamo blakus parādību profils atšķirtos no tā, kāds ir novērots gados jaunākiem pacientiem.
Nav pietiekami pētīta gabapentīna ilgtermiņa terapijas (vairāk kā 36 nedēļas) ietekme uz bērnu un pusaudžu mācīšanos, intelektu un attīstību. Tādēļ ir jāapsver ilgstošas terapijas ieguvums pret šādas terapijas potenciālo risku.
Saņemti ziņojumi par pašnāvības domām un pašnāvniecisku uzvedību pacientiem, kas tiek ārstēti ar pretepilepsijas līdzekļiem dažādu indikāciju gadījumā. Arī randomizētu placebo kontrolētu pētījumu meta analīze sniedz datus par nedaudz paaugstinātu pašnāvības domu un pašnāvnieciskas uzvedības risku, lietojot pretepilepsijas līdzekļus. Šā riska rašanās mehānisms nav zināms, un pieejamie dati neizslēdz iespēju, ka šāds paaugstināts risks pastāv arī Gabagamma lietošanas gadījumā.
Tāpēc jāuzrauga, vai pacientam nerodas pašnāvības domas un pašnāvnieciskas uzvedības simptomi, un jāapsver atbilstoša ārstēšana. Pacientam un viņa aprūpētājiem jāiesaka vērsties pie ārsta, ja pacientam rodas pašnāvības domas vai pašnāvnieciskas uzvedības simptomi.
Laboratoriskie izmeklējumi
Var tikt iegūts viltus pozitīvs rezultāts, nosakot kopējo proteīna daudzumu urīnā ar puskvantitatīvo metodi, izmantojot teststrēmeles testu. Tādēļ iesaka šo pozitīvo teststrēmeles testa rezultātu apstiprināt ar metodēm, kuru pamatā ir atšķirīgs analītiskais princips, tādām kā Biureta metode, turbidimetriskā vai krāsvielas saistīšanas metode, vai lietot alternatīvu metodi jau pašā sākumā.
Pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes nepanesību, Lapp laktāzes nepietiekamību vai glikozes-galaktozes malabsorbciju šīs zāles lietot nav ieteicams.
4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Pētījumā ar veseliem brīvprātīgajiem (N=12), nozīmējot 60 mg ilgstošas darbības morfīna kapsulas 2 stundas pirms 600 mg gabapentīna kapsulām, vidējais gabapentīna AUC palielinājās par 44 %, salīdzinot ar gabapentīnu, kas lietots bez morfīna. Tādēļ pacienti ir rūpīgi jānovēro, vai nerodas CNS nomākuma pazīmes, tādas kā miegainība, un attiecīgi jāsamazina gabapentīna vai morfīna deva.
Mijiedarbība starp gabapentīnu un fenobarbitālu, fenitoīnu, valproiskābi vai karbamazepīnu nav novērota.
Gabapentīna līdzsvara koncentrācijas farmakokinētika veseliem indivīdiem un pacientiem ar epilepsiju, kuri saņem šos pretepilepsijas līdzekļus, ir vienāda.
Gabapentīna vienlaicīga lietošana ar noretindronu un/vai etinilestardiolu saturošiem perorālās kontracepcijas līdzekļiem neietekmē abu komponentu līdzsvara koncentrācijas farmakokinētiku.
Lietojot gabapentīnu vienlaicīgi ar alumīniju un magniju saturošiem antacīdiem līdzekļiem, gabapentīna biopieejamība samazinās līdz 24 %. Gabapentīnu iesaka lietot ne agrāk kā 2 stundas pēc antacīdo līdzekļu lietošanas.
Probenecīds neietekmē gabapentīna izdalīšanos caur nierēm.
Lietojot vienlaicīgi ar cimetidīnu, novērota gabapentīna renālās ekskrēcijas neliela samazināšanās, bet klīniskas nozīmes tam nav.
4.6. Grūtniecība un zīdīšana
Vispārējais risks saistībā ar epilepsiju un pretepilepsijas līdzekļu lietošanu
2 – 3 reizes paaugstinās iedzimto defektu risks jaundzimušajiem, kuru mātes ir ārstētas ar pretepilepsijas līdzekļiem. Visbiežāk ir ziņots par lūpas šķeltni, kardiovaskulārām anomālijām un nervu caurulītes defektiem. Ārstēšana ar vairākiem pretepilepsijas līdzekļiem var būt saistīta ar augstāku iedzimtu defektu risku, nekā lietojot monoterapiju. Tādēļ svarīgi, kad vien iespējams, ir pielietot monoterapiju. Sievietēm, kurām iespējama grūtniecība vai kuras ir reproduktīvā vecumā, jāsniedz speciālista konsultācija, bet sievietēm, kuras plāno grūtniecību, nepieciešams pārskatīt pretepilepsijas terapiju. Nevajadzētu pēkšņi pārtraukt pretepilepsijas terapiju, jo tas var izraisīt jaunu krampju rašanos un radīt nopietnas sekas mātei un bērnam. Retos gadījumos novēro bērnu attīstības aizkavēšanos, ja viņu mātēm ir epilepsija. Nav iespējams diferencēt, vai attīstības aizkavēšanās cēlonis ir ģenētika, sociālie faktori, mātes epilepsija vai pretepilepsijas terapija.
Risks saistībā ar gabapentīnu
Nav pietiekamu datu par gabapentīna lietošanu grūtniecēm.
Pētījumi ar dzīvniekiem uzrāda reproduktīvu toksicitāti (skatīt apakšpunktu 5.3). Potenciālais risks cilvēkiem nav zināms. Gabapentīnu nevajadzētu lietot grūtniecības laikā, ja vien potenciālais ieguvums mātei nepārprotami atsver potenciālo risku auglim.
Nav iespējams izveidot noteiktu slēdzienu par to, vai gabapentīns ir saistīts ar paaugstinātu iedzimtu anomāliju risku, ja to lieto grūtniecības laikā, jo katras ziņotās grūtniecības gadījumā bija gan pati epilepsija, gan vienlaicīgi lietotie citi pretepilepsijas līdzekļi.
Gabapentīns izdalās ar mātes pienu. Tā kā ietekme uz bērniem, kuri tiek baroti ar krūti, nav zināma, jāievēro piesardzība, ja gabapentīnu nozīmē mātēm, kuras baro bērnu ar krūti. Gabapentīns ar krūti barojošām mātēm būtu jānozīmē tikai tad, ja ieguvums nepārprotami atsver risku.
4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Gabapentīnam var būt neliela vai vidēji izteikta ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Gabapentīns ietekmē centrālo nervu sistēmu un var izraisīt miegainību, reiboni vai citus līdzīgus simptomus. Pat ja tie ir tikai vieglas vai vidēji izteiktas pakāpes, šie nevēlamie blakusefekti var būt potenciāli bīstami pacientiem pie transportlīdzekļu vadīšanas vai mehānismu apkalpošanas. Īpaši tas raksturīgs ārstēšanas sākumā un pēc devas paaugstināšanas.
4.8. Nevēlamās blakusparādības
Nevēlamās blakusparādības, kuras novērotas klīnisko pētījumu laikā epilepsijas (papildterapija un monoterapija) un neiropātisku sāpju gadījumā, ir uzskaitītas zemāk pa orgānu sistēmu grupām un pēc biežuma (ļoti bieži (≥1/10), bieži (≥1/100, <1/10), retāk (≥1/1000, <1/100) un reti (≥1/10 000, <1/1000)). Tās nevēlamās blakusparādības, kuras klīniskos pētījumos bija redzamas ar atšķirīgu biežumu, ir ierindotas augstāka sastopamības biežuma grupā.
Katrā biežuma grupā nevēlamās blakusparādības ir uzskaitītas nopietnības samazinošā secībā.
Infekcijas un parazitozes
Ļoti bieži: vīrusu infekcijas
Bieži: pneimonija, elpceļu infekcijas, urīnceļu infekcijas, infekcijas, vidusauss iekaisums
Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi
Bieži: leikopēnija
Reti: trombocitopēnija
Imūnās sistēmas traucējumi
Reti: alerģiskas reakcijas (piemēram, nātrene)
Metabolisma un barošanās traucējumi
Bieži: anoreksija, pastiprināta ēstgriba
Psihiskie traucējumi
Bieži: naidīgums, apjukums un emocionāla labilitāte, depresija, nemiers, nervozitāte, patoloģiska domāšana
Reti: halucinācijas
Nervu sistēmas traucējumi
Ļoti bieži: miegainība, reibonis, ataksija
Bieži: krampji, hiperkinēzijas, runas traucējumi, amnēzija, trīce, bezmiegs, galvassāpes, parestēzijai līdzīga sajūta, hipestēzija, koordinācijas traucējumi, nistagms, pastiprināti, pavājināti refleksi vai to iztrūkums
Reti: kustību traucējumi (piemēram, horeoatetoze, diskinēzija, distonija)
Acu slimības
Bieži: redzes traucējumi, tādi kā ambliopija, diplopija
Ausu un labirinta bojājumi
Bieži: reibonis
Reti: troksnis ausīs
Sirds funkcijas traucējumi
Reti: sirdsklauves
Asinsvadu sistēmas traucējumi:
Bieži: hipertensija, vazodilatācija
Respiratorās, krūškurvja un videnes slimības
Bieži: dispnoja, bronhīts, faringīts, klepus, rinīts
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi
Bieži: vemšana, slikta dūša, zobu patoloģijas, gingivīts, caureja, sāpes vēderā, dispepsija, aizcietējums, sausuma sajūta mutē un rīklē, vēdera uzpūšanās
Reti: pankreatīts
Aknu un/vai žultsceļu traucējumi
Reti: hepatīts, dzelte
Ādas un zemādas audu bojājumi
Bieži: sejas tūska, purpura, ko visbiežāk apraksta daudz biežāk apraksta kā zilumu veidošanos pēc traumas, izsitumi, nieze, pinnes.
Reti: Stīvensa-Džonsona sindroms, angioneirotiskā tūska, erythema multiforme, alopēcija
Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi
Bieži: locītavu sāpes, muskuļu sāpes, muguras sāpes, raustīšanās
Nieru un urīnceļu traucējumi
Bieži: urīna nesaturēšana
Reti: akūta nieru mazspēja
Reproduktīvās sistēmas un krūts slimības
Bieži: impotence
Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā
Ļoti bieži: nogurums, drudzis
Bieži: perifēriska vai vispārēja tūska, izmainīta gaita, astēnija, sāpes, savārgums, gripas sindroms
Reti: atcelšanas reakcijas (izteiktāks nemiers, bezmiegs, slikta dūša, sāpes, svīšana), sāpes krūtīs. Ir ziņots par pēkšņu, neskaidras izcelsmes nāvi, kaut arī saistība ar gabapentīna terapiju nav pierādīta.
Laboratoriskie izmeklējumi
Bieži: balto asins šūnu skaita samazināšanās, ķermeņa masas pieaugums
Reti: cukura līmeņa svārstības asinīs pacientiem ar cukura diabētu, paaugstināti aknu funkcionālo testu rādītāji
Traumas un saindēšanās
Bieži: nejauši savainojumi, lūzumi, nobrāzumi
Ir ziņots par pankreatīta gadījumiem gabapentīna terapijas laikā. Cēloņsakarība ar gabapentīnu nav skaidra (skatīt apakšpunktu 4.4).
Elpošanas ceļu infekcijas, vidusauss iekaisums, krampji un bronhīts bija konstatēts tikai klīniskos pētījumos ar bērniem. Papildus tam arī agresīva uzvedība un hiperkinēzijas parasti tika novērotas klīniskos pētījumos ar bērniem.
4.9. Pārdozēšana
Pārdozējot gabapentīnu līdz 49 g, akūta, dzīvībai bīstama toksicitāte nav novērota. Pārdozēšanas simptomi ir reibonis, redzes dubultošanās, neskaidra runa, miegainība, letarģija un neliela caureja. Visi pacienti atlaba pilnībā, lietojot uzturošu terapiju. Samazinot gabapentīna augsto devu uzsūkšanos pārdozēšanās laikā, var ierobežot zāļu uzsūkšanos un tādejādi samazināt toksicitāti, ko izraisa pārdozēšana.
Lai arī gabapentīnu var izvadīt ar hemodialīzi, iepriekšējā pieredze rāda, ka parasti tas nav nepieciešams. Tomēr pacientiem ar izteiktiem nieru darbības traucējumiem hemodialīze var būt indicēta.
Ievadot gabapentīnu pelēm un žurkām devās līdz 8000 mg/kg, tā perorālās letālās devas lielums nav noteikts. Akūtās toksicitātes pazīmes dzīvniekiem ir ataksija, apgrūtināta elpošana, ptoze, hipoaktivitāte vai uzbudinājums.
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1 Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: Citi pretepilepsijas līdzekļi ATĶ kods: N03AX12.
Gabapentīna darbības mehānisms nav precīzi zināms.
Gabapentīna struktūra ir līdzīga neirotransmitera GASS (gamma aminosviestskābes jeb GABA − gamma-aminobutyric acid) struktūrai, taču tā darbības mehānisms ir citāds nekā valproātam, barbiturātiem, benzodiazepīniem, GASS transamināzes inhibitoriem, GASS saistīšanās inhibitoriem, GASS agonistiem un GASS priekštečiem, proti, medikamentiem, kuri mijiedarbojas ar GASS sinapsēm. In vitro pētījumos ar iezīmētu gabapentīnu žurku smadzeņu audos, tostarp neocortex un hippocampus, atrastas jauna veida peptīdu piesaistes vietas, kurām varētu būt sakars ar gabapentīna un tā strukturālo derivātu antikonvulsīvo un analgētisko iedarbību. Noskaidrots, ka gabapentīna piesaistes vieta ir voltāžsensitīvo kalcija kanālu alfa2-delta apakšvienība.
Klīniskās koncentrācijās gabapentīns nesaistās pie citiem zināmiem medikamentiem vai neirotransmiteru receptoriem galvas smadzenēs, ieskaitot GASSA, GASSB, benzodiazepīna, glutamāta, glicīna un N-metil-d-aspartāta receptorus.
Gabapentīns neiedarbojas uz nātrija kanāliem in vitro, tādējādi atšķirdamies no fenitoīna un karbamazepīna. Dažās testu sistēmās in vitro gabapentīns daļēji pavājina reakciju uz glutamāta agonistu N-metil-d-aspartātu (NMDA), taču tikai koncentrācijā, kas pārsniedz 100 μM, kāda netiek sasniegta in vivo. Gabapentīns in vitro nedaudz samazina monoamīna neirotransmiteru atbrīvošanos. Gabapentīna ievadīšana žurkām palielina GASS apriti vairākos smadzeņu apvidos nātrija valproātam līdzīgā veidā, tikai citos smadzeņu apvidos. Vai šīm dažādajām gabapentīna īpašībām varētu būt sakars ar tā pretkrampju darbību, pagaidām nav zināms. Dzīvniekiem gabapentīns viegli iekļūst galvas smadzenēs un novērš krampjus, ko izraisa maksimāls elektrošoks vai ķīmiski konvulsanti, tostarp
GASS sintēzes inhibitori, kā arī krampjus ģenētiskos modeļos.
Klīniskais pētījums, 3 līdz 12 gadus veciem bērniem ārstējot parciālās epilepsijas lēkmes izmantojot papildterapiju, uzrādīja skaitliski, bet ne statistiski nozīmīgu starpību – 50 % vairāk atbildes reakciju uz terapiju novēroja gabapentīna grupā salīdzinot ar placebo grupu. Papildus analizējot šos iegūtos rezultātus pēc vecuma grupām, neatklāja statistiski nozīmīgu vecuma, terapijas ilguma vai mainīgo dihotomu efektu (vecumā grupās starp 3-5 un 6-12 gadiem).
Iegūto datu papildus analīzes rezultāti apkopoti šajā tabulā:
Atbildes reakcija (≥50 % uzlabojums) pēc ārstēšanas un vecuma MTS* populācijā |
Vecuma grupa |
Placebo |
Gabapentīns |
P-vērtība |
< 6 gadi |
4/21 (19 %) |
4/17 (23,5 %) |
0,7362 |
6 – 12 gadi |
17/99 (17,2 %) |
20/96 (20,8 %) |
0,5144 |
** Modificētā terapiju saņēmusī (MTS) populācija ir visi tie pacienti, kas randomizējot iekļuvuši terapiju saņēmušo grupā, kuriem ir pieejama lēkmju statistika 28 dienas gan pirms, gan pēc dubultmaskētā pētījuma uzsākšanas.
5.2 Farmakokinētiskās īpašības
Absorbcija
Pēc iekšķīgas ieņemšanas gabapentīna maksimālā koncentrācija plazmā tiek sasniegta pēc 2−3 stundām. Devu palielinot, gabapentīna biopieejamībai (devas absorbētai daļai) ir tendence samazināties. 300 mg kapsulas absolūtā biopieejamība ir ap 60%. Uztura, arī trekna ēdiena ietekme uz gabapentīna farmakokinētiku ir klīniski nebūtiska.
Lietojot atkārtotas devas, gabapentīna farmakokinētika nemainās. Lai gan gabapentīna koncentrācijas plazmā klīniskos pētījumos bija robežās no 2 μg/ml līdz 20 μg/ml, pēc šādām koncentrācijām nebija iespējams paredzēt drošumu vai efektivitāti. Gabapentīna farmakokinētiskie parametri norādīti 3.tabulā.
3.tabula
Gabapentīna vidējie (% relatīvā standarta deviācija (RSD)) līdzsvara stāvokļa farmakokinētiskie parametri, devu ievadot ik pēc 8 stundām
Farmakokinētiskais
parametrs |
300 mg
(n=7) |
400 mg
(n=14) |
800 mg
(n=14) |
|
Vidēji |
% RSD |
Vidēji |
% RSD |
Vidēji |
% RSD |
Cmax (µg/ml) |
4.02 |
(24) |
5.74 |
(38) |
8.71 |
(29) |
tmax (h) |
2.7 |
(18) |
2.1 |
(54) |
1.6 |
(76) |
T1/2 (h) |
5.2 |
(12) |
10.8 |
(89) |
10.6 |
(41) |
AUC (0-8) (µg.h/ml) |
24.8 |
(24) |
34.5 |
(34) |
51.4 |
(27) |
Ae % (%) |
nav datu |
nav datu |
47.2 |
(25) |
34.4 |
(37) |
Cmax = maksimālā koncentrācija plazmā līdzsvara stāvoklī
tmax = laiks līdz Cmax
T1/2 = eliminācijas pusperiods
AUC(0−8) = vienmērīgas koncentrācijas laukums zem plazmas koncentrācijas-laika līknes 0 līdz 8 stundas pēc devas ieņemšanas
Ae% = gabapentīna devas procentuālā daļa, kas 0−8 stundu laikposmā pēc devas ieņemšanas nonāk urīnā nepārveidotā formā.
Izplatība organismā
Gabapentīns nesaistās ar plazmas olbaltumvielām, un tā izplatības tilpums ir 57,7 litri. Epilepsijas pacientiem gabapentīna koncentrācija cerebrospinālā šķidrumā ir aptuveni 20% no atbilstošās minimālās koncentrācijas plazmā līdzsvara stāvoklī. Gabapentīns ir atrodams mātes pienā.
Metabolisms
Nav zināms, ka gabapentīns cilvēka organismā metabolizētos. Gabapentīns neinducē dažādu funkciju oksidāzes aknās, no kurām ir atkarīgs zāļu metabolisms.
Eliminācija
Gabapentīns izdalās tikai caur nierēm nepārveidotā formā. Gabapentīna izvadīšanas pusperiods nav atkarīgs no devas, un vidēji tas ir no 5 līdz 7 stundām.
Gados vecākiem cilvēkiem un pacientiem ar nieru funkcijas traucējumiem gabapentīna plazmas klīrenss ir samazināts. Gabapentīna eliminācijas ātruma konstante, plazmas klīrenss un nieru klīrenss ir tieši proporcionāls kreatinīna klīrensam.
Hemodialīze izvada gabapentīnu no plazmas. Pacientiem ar nieru funkcijas traucējumiem un hemodializējamiem pacientiem ieteicams pielāgot devas (skatīt apakšpunktu 4.2).
Gabapentīna farmakokinētika bērniem pētīta 50 veselu bērnu grupā vecumā no 1 mēneša līdz 12 gadiem. Visumā gabapentīna koncentrācija plazmā bērniem, vecākiem par 5 gadiem, ir tāda pati kā pieaugušiem, ja devu izvēlas pēc mg uz kg svara.
Linearitāte/ nelinearitāte
Gabapentīna biopieejamība (devas absorbētā daļa), pieaugot devai, samazinās, kas liecina par farmakokinētisko parametru, tostarp biopieejamības parametra (F), piemēram, Ae%, CL/F, Vd/F, nelinearitāti. Eliminācijas farmakokinētiku (farmakokinētiskos parametrus, kuros neietilpst tādi F kā CLr un T1/2) vislabāk apraksta lineārā farmakokinētika. Gabapentīna koncentrāciju plazmā vienmērīgas izplatības apstākļos var paredzēt pēc datiem, kas iegūti ar vienu, atsevišķu devu.
5.3 Preklīniskie dati par drošību
Kanceroģenēze
Divus gadus pelēm kopā ar barību deva gabapentīnu pa 200, 600 un 2000 mg/kg dienā un žurkām pa 250, 1000 un 2000 mg/kg dienā. Statistiski nozīmīgs aizkuņģa dziedzera acinozo šūnu tumoru skaita pieaugums novērots tikai žurku tēviņiem, kuri saņēma augstāko devu. Gabapentīna maksimālā koncentrācija plazmā žurkām, kas saņēma 2000 mg/kg gabapentīna dienā, bija 10 reižu lielāka nekā gabapentīna koncentrācija plazmā cilvēkiem, kuri lietoja 3600 mg dienā. Aizkuņģa dziedzera acinozo šūnu tumori žurku tēviņiem ir maz agresīvi, tie neietekmēja šo dzīvnieku dzīves ilgumu, nedeva metastāzes un neizplatījās uz apkārtējiem audiem, un tie neatšķīrās no tumoriem, kas tika novēroti paralēlās kontrolgrupās. Nav zināms, vai šiem žurku aizkuņģa dziedzera acinozo šūnu tumoriem varētu būt kāda sakarība ar kancerogēno risku cilvēkam.
Mutaģenēze
Gabapentīnam nav novērotas genotoksiskas īpašības. In vitro, izmantojot standarta testus bakteriālās un zīdītāju šūnu kultūrās, gabapentīnam netika konstatēti mutagēni efekti.
Gabapentīns neinducēja strukturālas hromosomu aberācijas zīdītāju šūnās ne in vitro, ne in vivo, un tas neizraisīja kodoliņu veidošanos kāmju kaulu smadzenēs.
Fertilitātes traucējumi
Žurkām, saņemot līdz pat 2000 mg/kg lielas devas (aptuveni piecas reizes pārsniedz maksimālo dienas devu cilvēkam, rēķinot mg/m2), nav novērota nelabvēlīga ietekme uz auglīgumu vai vairošanos.
Teratoģenēze
Gapapentīna ietekmē nepalielinājās malformāciju biežums salīdzinājumā ar kontrolgrupu peļu, žurku un trušu mazuļiem, kuru mātes saņēma devas, kas, attiecīgi, 50, 30 un 25 reizes pārsniedza 3600 mg lielu dienas devu cilvēkam (vai četras, piecas vai astoņas reizes lielāku devu nekā dienas deva cilvēkam, pārrēķinot mg/m2).
Gabapentīns grauzējiem aizkavēja galvaskausa, mugurkaula skriemeļu, priekšējo un mugurējo ekstremitāšu kaulu osifikāciju, kas liecina par augļa fetālās attīstības traucējumiem. Šīs parādības novērotas tad, kad grūsnas peļu mātītes saņēma 1000 vai 3000 mg/kg/dienā lielas perorālas devas organoģenēzes periodā un grūsnas žurku mātītes − 500, 1000 vai 2000 mg/kg/dienā pirms pārošanās, tās laikā un visā gestācijas periodā. Šādas devas ap 1−5 reizēm pārsniedz 3600 mg devu cilvēkam, rēķinot mg/m2.
Nekādi efekti netika novēroti grūsnām peļu mātītēm, kas saņēma 500 mg/kg gabapentīna dienā (apmēram ½ no dienas devas cilvēkam, rēķinot mg/m2).
Žurkām, kas saņēma 2000 mg/kg/dienā auglīguma un kopējās reprodukcijas pētījuma laikā, 1500 mg/kg/dienā − teratogenitātes pētījuma laikā un 500, 1000 un 2000 mg/kg/dienā − perinatālā un postnatālā pētījuma laikā, novērots hidrouretera un/vai hidronefrozes gadījumu skaita pieaugums. Šīs atrades nozīme nav skaidra, bet šos faktus saista ar aizkavētu attīstību. Arī minētās devas, pārrēķinot uz mg/m2, 1−5 reizes pārsniedz 3600 mg devu cilvēkam.
Teratoģenēzes pētījumā ar trušu mātītēm, kas organoģenēzes periodā saņēma 60, 300 un 1500 mg/kg/d, novēroti biežāki augļu bojāejas gadījumi pēc implantācijas. Minētās devas, pārrēķinot uz mg/m2, ¼−8 reizes pārsniedz 3600 mg lielu dienas devu cilvēkam.
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
Kapsula satur: bezūdens laktozi, kukurūzas cieti, talku.
Kapsulas apvalks: želatīns, titāna dioksīds (E 171).
Papildus Gabagamma 300 mg cietajās kapsulās:
dzeltenais dzelzs oksīds (E172)
Papildus Gabagamma 400 mg cietajās kapsulās:
dzeltenais dzelzs oksīds (E172)
sarkanais dzelzs oksīds (E172)
6.2. Nesaderība
Nav piemērojama.
6.3. Uzglabāšanas laiks
PVH/Al blisteris: 3 gadi
ABPE pudele: 3 gadi
Uzglabāšanas laiks pēc pirmās atvēršanas:
ABPE pudele: 12 nedēļas
6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C.
ABPE pudele: uzglabāt cieši noslēgtā pudelē.
PVH/Al blisteris: uzglabāt oriģinālajā iepakojumā.
6.5. Iepakojuma veids un saturs
PVH/alumīnija blisteri vai ABPE pudele ar polipropilēna vāciņu.
Iepakojuma lielumi:
Blisteri:
10, 20, 50, 90, 100, 200 (2x100), 250 cietās kapsulas.
Slimnīcu iepakojumi: 500, 1000 cietās kapsulas.
Pudeles: 20, 50, 100, 250 cietās kapsulas.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
6.6 Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai
Nav īpašu prasību.
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
Wörwag Pharma GmbH & Co. KG
Calwer Str. 7
71034 Böblingen
Vācija
8. REĢISTRĀCIJAS NUMURS
Gabagamma 100 mg cietās kapsulas 03 - 0384
Gabagamma 300 mg cietās kapsulas 03 - 0385
Gabagamma 400 mg cietās kapsulas 03 - 0386
9. REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS
24.10.2003
10. TEKSTA PĒDĒJĀS PĀRSKATĪŠANAS DATUMS
2007.gada oktobris
