Instrukcija reģistrēta 9761-030108
ZĀĻU APRAKSTS
1. ZĀĻU NOSAUKUMS
Metfogamma® 1000 mg apvalkotās tabletes
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Katra apvalkotā tablete satur 1000 mg Metformini hydrochloridum, kas atbilst 780 mg metformīna (metforminum).
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt apakšpunktā 6.1.
3. ZĀĻU FORMA
Apvalkotās tabletes.
Baltas, iegarenas apvalkotās tabletes ar dalījuma līniju vienā pusē un laušanas līniju otrā pusē (tablete ar dalījuma līniju). Tableti var sadalīt vienādās daļās.
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1 Terapeitiskās indikācijas
2. tipa cukura diabēta ārstēšana; īpaši pacientiem ar palielinātu ķermeņa masu, kam tikai ar diētu un fizisko aktivitāti neizdodas sasniegt nepieciešamo glikozes līmeni asinīs.
- Pieaugušajiem Metfogamma® 1000 mg apvalkotās tabletes var lietot monoterapijā vai kombinācijā ar citiem perorāliem pretdiabēta līdzekļiem vai insulīnu.
- Bērniem no 10 gadu vecuma un pusaudžiem Metfogamma® 1000 mg apvalkotās tabletes var lietot monoterapijā vai kombinācijā ar insulīnu.
Pierādīts, ka pieaugušiem pacientiem ar palielinātu ķermeņa masu un 2. tipa cukura diabētu, kam diētas ievērošana bija neveiksmīga, metformīns ir pirmās rindas zāles, lai mazinātu cukura diabēta izraisītu komplikāciju biežumu (skatīt apakšpunktu 5.1).
4.2 Devas un lietošanas veids
Pieaugušajiem:
Monoterapija un kombinācija ar citiem perorāliem pretdiabēta līdzekļiem
- Parasti sākumdeva ir ½ no apvalkotās tabletes, kas satur 1000 mg metformīna hidrohlorīda, divas vai trīs reizes dienā ēdienreizes laikā vai pēc tās.
- Pēc 10 – 15 dienām deva jāpielāgo atbilstoši glikozes līmeņa asinīs mērījumiem. Parasti lēna devas palielināšana labvēlīgi ietekmē zāļu panesamību kuņģa-zarnu traktā. Maksimālā ieteicamā deva ir 3 g metformīna hidrohlorīda dienā.
- Mainot terapiju no cita perorāla pretdiabēta līdzekļa uz metformīnu, vispirms jāpārtrauc lietot iepriekš lietotās zāles un tad jāuzsāk metformīna terapija iepriekš norādītajā devā.
Kombinācija ar insulīnu
Metformīnu un insulīnu var kombinēt, lai sasniegtu labāku glikozes līmeņa asinīs kontroli. Parastā sākumdeva ir ½ apvalkotās tabletes ar 1000 mg metformīna hidrohlorīda divas vai trīs reizes dienā, bet insulīna devu pielāgo atkarībā no glikozes līmeņa asinīs mērījumiem.
Gados vecākiem pacientiem
Tā kā gados vecākiem pacientiem bieži ir traucēta nieru darbība, metformīna hidrohlorīda deva jāpielāgo atbilstoši nieru darbībai. Tādēļ nepieciešama regulāra nieru darbības pārbaude (skatīt apakšpunktu 4.4).
Bērni no 10 gadu vecuma un pusaudži
Monoterapija un kombinācija ar insulīnu:
- Parasti sākumdeva ir ½ no 1000 mg metformīna hidrohlorīda apvalkotās tabletes vienu reizi dienā ēdienreizes laikā vai pēc tās.
- Pēc 10 – 15 dienām devu jāpielāgo atbilstoši glikozes līmenim asinīs. Parasti lēnai devas palielināšanai ir labvēlīga ietekme uz zāļu panesamību kuņģa-zarnu traktā. Maksimālā ieteiktā deva ir 2 g metformīna hidrohlorīda dienā, ko lieto divās vai trīs atsevišķās devās.
4.3 Kontrindikācijas
- paaugstināta jutība pret metformīna hidrohlorīdu un/vai jebkuru no palīgvielām;
- izteikta diabēta pasliktināšanās, tai skaitā diabētiska ketoacidoze
- nieru mazspēja vai nieru darbības traucējumi (kreatinīna klīrenss< 60 ml/min);
- akūts stāvoklis, kas rada nieru darbības traucējumus, piemēram:
- dehidratācija,
- smagas infekcijas,
- šoks;
- intravaskulāra jodu saturošu kontrastvielu lietošana (skatīt apakšpunktu 4.4);
- akūtas vai hroniskas slimības, kas var izraisīt audu hipoksiju, piemēram:
- sirds mazspēja vai elpošanas nepietiekamība;
- nesen pārciests miokarda infarkts;
- šoks.
- aknu mazspēja, akūta alkohola intoksikācija, alkoholisms;
- zīdīšanas periods.
4.4 Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Laktacidoze
Laktacidoze ir reta, bet nopietna vielmaiņas komplikācija (augsta mirstība, ja netiek nekavējoties ārstēta), ko var izraisīt metformīna uzkrāšanās. Zināmie laktacidozes gadījumi pacientiem, kas ārstēti ar metformīnu, radās galvenokārt cukura diabēta slimniekiem ar smagu nieru mazspēju. Laktacidozes biežumu var un vajag samazināt, noskaidrojot citus riska faktorus (piemēram, slikti kontrolētu cukura diabētu, ketozi, ilgstošu badošanos, pārmērīgu alkohola lietošanu, aknu mazspēju un visus ar hipoksiju saistītos stāvokļus).
Diagnoze:
Laktacidozi raksturo acidotiska aizdusa, sāpes vēderā un hipotermiju, kam seko koma. Diagnozei svarīgie laboratoriski raksturlielumi ir samazināts asiņu pH lielums, laktāta līmenis plazmā lielāks par 5 mmol/l, palielināta anjonu starpība un laktāta/piruvāta attiecība. Ja ir aizdomas par metabolisku acidozi, ārstēšanu ar metformīna hidrohlorīdu jāpārtrauc un pacients nekavējoties jānogādā slimnīcā (skatīt apakšpunktu 4.9).
Nieru darbība:
Tā kā metformīns tiek izvadīts caur nierēm, seruma kreatinīna līmenis vienmēr jāpārbauda pirms ārstēšanas sākšanas un pēc tam ar regulāriem starplaikiem:
- vismaz reizi gadā pacientiem ar normālu nieru darbību;
- vismaz 2 – 4 reizes gadā pacientiem, kam seruma kreatinīna līmenis ir tuvu normas augšējai robežai, kā arī gados vecākiem pacientiem.
Gados vecākiem pacientiem bieži rodas pavājināta nieru darbība, kas ir bezsimptomātiska.
Īpaša piesardzība nepieciešama gadījumos, kad nieru darbība var tikt traucēta (piemēram, sākot ārstēšanu ar antihipertensīviem, diurētiskiem līdzekļiem vai nesteroīdiem pretiekaisuma līdzekļiem).
Jodu saturošu kontrastvielu lietošana:
Tā kā jodu saturošu kontrastvielu intravaskulāra lietošana radioloģiskās pārbaudēs var izraisīt nieru mazspēju, metformīna hidrohlorīdu nedrīkst lietot pirms pārbaudes, tās laikā un 48 stundas pēc pārbaudes. Ārstēšanu drīkst atsākt tikai pēc tam, kad turpmākā pārbaudē noskaidrots, ka nieru darbība ir normāla.
Ķirurģiskas manipulācijas:
Metformīna hidrohlorīdu nedrīkst lietot 48 stundas pirms plānveida ķirurģiskas manipulācijas vispārējā narkozē, spinālā vai peridurālā anestēzijā. Ārstēšanu nedrīkst atsākt vismaz 48 stundas pēc operācijas, kad atsākta normāla ēšana un apstiprināts, ka nieru darbība ir normāla.
Bērni un pusaudži:
Pirms sākt ārstēšanu ar metformīnu, jāapstiprina 2. tipa cukura diabēta diagnoze.
Vienu gadu ilgu, kontrolētu klīnisku pētījumu laikā netika atklāta metformīna ietekme uz augšanu vai pubertāti, lai gan nav pieejami rezultāti par šiem specifiskiem aspektiem lietojot zāles ilgstoši. Tādēļ ieteicams stingri uzraudzīt metformīna iespējamo ietekmi uz šiem raksturlielumiem, it īpaši bērniem pirms pubertātes.
10 – 12 gadus veci bērni:
Kontrolētos klīniskos pētījumos par bērniem un pusaudžiem tika iekļauti tikai 15 bērni vecuma grupā no 10 līdz 12 gadiem. Lai gan metformīna efektivitāte un drošība bērniem līdz 12 g.v. neatšķiras no efektivitātes un drošības vecākiem bērniem, ieteicama īpaša piesardzība, lietojot metformīnu 10 – 12 gadus veciem bērniem.
Citi norādījumi par piesardzību:
- Visiem pacientiem jāturpina ievērot diētu, nodrošinot to, ka ogļhidrātu uzņemšana ir atbilstoši sadalīta dienas laikā. Pacientiem ar palielinātu ķermeņa masu jāturpina lietot diētu ar samazinātu kaloritāti.
- Regulāri jāveic parastās laboratoriskās pārbaudes cukura diabēta kontrolei.
- Metformīna hidrohlorīds monoterapijā nerada hipoglikēmiju, tomēr nepieciešama piesardzība, to lietojot kombinācijā ar insulīnu vai sulfonilurīnvielas atvasinājumiem.
4.5 Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Kombinācijas, ko neiesaka lietot
Alkohols
Akūtas alkohola intoksikācijas gadījumā ir palielināts laktacidozes risks, īpaši šādos gadījumos:
- badošanās vai nepietiekams uzturs;
- aknu mazspēja.
Jāizvairās no alkohola un to saturošu medicīnisko produktu lietošanas.
Jodu saturošas kontrastvielas
Jodu saturošu kontrastvielu intravenoza ievadīšana var izraisīt nieru mazspēju un sekojošu metformīna uzkrāšanos, kas palielina laktacidoze risku. Metformīna hidrohlorīdu nedrīkst lietot pirms izmeklējuma, tā laikā un līdz 48 stundas pēc izmeklējuma. Ārstēšanu drīkst turpināt tikai tad, ja turpmākās pārbaudes liecina, ka nieru darbība ir normāla.
Kombinācijas, kuru gadījumā jāievēro īpaša piesardzība
Glikokortikoīdiem (sistēmiski un lokāli lietojamiem), b2-agonistiem un diurētiskiem līdzekļiem piemīt raksturīga iekšēja hiperglikēmiskā aktivitāte. Lūdzu informējiet par to pacientu un biežāk pārbaudiet viņam vai viņai glikozes līmeni asinīs, īpaši ārstēšanas sākumā ar šīm zālēm, un, ja nepieciešams, pielāgojiet metformīna devu.
AKE inhibitori var samazināt glikozes līmeni asinīs. Ja nepieciešams, metformīna devu jāpielāgo ārstēšanas laikā ar šīm zālēm un pēc tam, kad to lietošana ir pārtraukta.
4.6 Grūtniecība un zīdīšana
Lietošana grūtniecības laikā
Pašlaik nav pieejami būtiski epidemioloģiskie dati. Eksperimentos ar dzīvniekiem netika noteikta kaitīga ietekme attiecībā uz grūtniecību, embrionālo vai augļa attīstību, dzemdībām vai postnatālo attīstību (skatīt arī apakšpunktu 5.3).
Cukura diabēta slimnieces, kam iestājusies grūtniecība vai kas to plāno, nedrīkst ārstēt ar metformīna hidrohlorīdu. Šajos gadījumos glikozes līmeni asinīs jāpielāgo, cik iespējams, normālam līmenim, lietojot insulīnu, lai samazinātu augļa malformāciju risku paaugstinātā glikozes līmeņa asinīs dēļ.
Lietošana zīdīšanas periodā
Žurkām metformīns izdalās mātes pienā. Pašlaik cilvēkam šādi dati nav pieejami, tādēļ, ņemot vērā zāļu nozīmīgumu mātes veselībai, jāizlemj, vai pārtraukt zīdīšanu vai metformīna hidrohlorīda lietošanu. Metformīns ir kontrindicēts zīdīšanas laikā (skatīt apakšpunktu 4.3.).
4.7 Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Monoterapija ar metformīnu neizraisa hipoglikēmiju un tādēļ neietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus vai apkalpot mehānismus. Tomēr pacientus jāinformē, ka lietojot metformīna hidrohlorīdu kombinācijā ar citiem pretdiabēta līdzekļiem (sulfonilurīnvielas atvasinājumiem, insulīnu, repaglinīdu), pastāv hipoglikēmijas risks.
4.8 Nevēlamās blakusparādības
Metformīna terapijas laikā var rasties sekojošas nevēlamas blakusparādības. Blakusparādību novērtēšanā lietots šāds sastopamības biežums:
Ļoti bieži (>1/10); Bieži (>1/100 - <1/10); Retāk (>1/1000 - <1/100); Reti (>1/10,000 - <1/1000); Ļoti reti (<1/10 000); Nezināmi (nevar noteikt pēc pieejamajiem datiem)
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi
Ļoti bieži: slikta dūša, vemšana, caureja, sāpes vēderā un ēstgribas zudums. Šīs blakusparādības rodas galvenokārt ārstēšanas sākumā un lielākā daļā gadījumu spontāni izzūd. Lai novērstu šos kuņģa-zarnu trakta simptomus, ieteicams metformīna hidrohlorīdu lietot ēdienreizes laikā vai pēc tās 2 vai 3 atsevišķu devu veidā. Lēna devas palielināšana arī var uzlabot kuņģa-zarnu trakta panesību.
Metabolisma un barošanās traucējumi
Ļoti reti: laktacidoze (skatīt apakšpunktu 4.4).
Pacientiem, kas ilgstoši ārstēti ar metformīnu, ļoti reti novēroja samazinātu B12 vitamīna uzsūkšanos un samazinātu tā līmeni serumā. Šo etioloģiju ieteicams apsvērt pacientiem ar megaloblastisku anēmiju.
Nervu sistēmas traucējumi
Bieži: garšas sajūtas traucējumi
Aknu un žultsceļu traucējumi
Ļoti reti: novirzes aknu darbības testos vai hepatīts, kas izzūd pārtraucot metformīna hidrohlorīda lietošanu.
Ādas un zemādas audu bojājumi
Ļoti reti: ādas reakcijas, piemēram, apsārtums, nieze un nātrene.
Ierobežoti dati liecina, ka blakusparādību veids un smaguma pakāpe bērniem un pusaudžiem ir līdzīgs kā pieaugušajiem.
4.9 Pārdozēšana
Lietojot līdz 85 g lielas metformīna devas, hipoglikēmija netika novērota, lai gan šādos apstākļos novērota laktacidoze. Smagas pārdozēšanas gadījumā vai papildus riska faktoru klātbūtnē var rasties laktacidoze. Tas ir neatliekams medicīnisks stāvoklis, kas jāārstē slimnīcā. Laktāta un metformīna efektīvākā izvadīšanas metode no organisma ir hemodialīze.
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1 Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: cukura līmeni pazeminošs līdzeklis, izņemot insulīnu, biguanīds.
ATĶ kods: A10BA02
Metformīns ir biguanīds, kas darbojas pret hiperglikēmiju un samazina gan bazālo, gan postprandiālo glikozes līmeni plazmā. Tas nestimulē insulīna sekrēciju un tādējādi nerada hipoglikēmiju.
Metformīna darbība, iespējams, balstās uz trīs dažādiem mehānismiem:
- samazināta glikozes ražošana aknās, kavējot glikoneoģenēzi un glikogenolīzi;
- palielināta muskuļu jutība pret insulīnu un tādējādi uzlabotu perifērisko glikozes uzņemšanu un izmantošanu;
- aizkavēta glikozes uzsūkšanās zarnās.
Metformīns stimulē intracelulāro glikogēna sintēzi, sakarā ar tā ietekmi uz glikogēna sintetāzi.
Metformīns palielina transportēšanas iespēju visiem zināmiem ar membrānu saistītiem glikozes transporta proteīniem (GLUT).
Metformīns labvēlīgi ietekmē lipīdu metabolismu cilvēkiem, neatkarīgi no tā ietekmes uz glikozes līmeni asinīs. Tas pierādīts kontrolētos vidēji ilgos un ilgos pētījumos lietojot terapeitiskas devas. Metformīns samazina kopējā holesterīna, ZBL holesterīna un triglicerīdu līmeni.
Klīniskā efektivitāte:
Prospektīvā, randomizētā pētījumā (UKPDS) pierādīts ilgstošs ieguvums, intensīvi kontrolējot glikozes līmeni asinīs 2. tipa cukura diabēta slimniekiem.
Rezultātu analīzē par pacientiem ar palielinātu ķermeņa masu, kas pēc neveiksmīgas diētas ievērošanas ārstēti ar metformīna hidrohlorīdu, tika iegūti šādi secinājumi:
- visu cukura diabēta radīto komplikāciju absolūtā riska nozīmīga mazināšanās ar metformīna hidrohlorīdu ārstētā grupā (29,8 gadījumi/1000 pacientu gadiem), salīdzinot ar ārstēšanu tikai ar diētu (43,3 gadījumi/1000 pacientu gadiem), p=0,0023, un salīdzinot ar grupām, ko ārstēja ar sulfonilurīnvielas atvasinājuma un insulīna monoterapijas kombināciju (40,1 gadījums/1000 pacientu gadiem), p=0,0034;
- mirstības no cukura diabēta absolūtā riska nozīmīga samazināšanās: metformīns 7,5 gadījumi/1000 pacientu gadiem, salīdzinot ar ārstēšanu tikai ar diētu 12,7 gadījumi/1000 pacientu gadiem, p=0,017;
- kopējās mirstības absolūtā riska nozīmīga samazināšanās: metformīns 13,5 gadījumi/1000 pacientu gadiem, salīdzinot ar tikai diētu 20,6 gadījumi/1000 pacienta gadiem (p=0,011) un salīdzinot ar sulfonilurīnvielas atvasinājuma un insulīna monoterapijas kombināciju ārstētām grupām 18,9 gadījumi/1000 pacientu gadiem (p=0,021);
- miokarda infarkta absolūtā riska nozīmīga samazināšanās: metformīna hidrohlorīds 11 gadījumi/1000 pacientu gadiem, ārstēšana tikai ar diētu 18 gadījumi/1000 pacientu gadiem (p=0,01).
Ja metformīnu lieto kā otrās rindas terapijas līdzekli vienlaikus ar sulfonilurīnvielas atvasinājumiem, klīnisko rezultātu ziņā priekšrocība nav pierādīta.
1. tipa cukura diabēta gadījumā atsevišķiem pacientiem lietoja metformīna hidrohlorīdu kopā ar insulīnu, bet šīs kombinācijas klīniskais ieguvums netika pārliecinoši pierādīts.
Kontrolētos, vienu gadu ilgos klīniskos pētījumos ar nelielu skaitu 10 – 16 g.v. pacientu pierādīta pieaugušajiem līdzīgu ietekmi uz glikozes līmeņa asinīs kontroli.
5.2 Farmakokinētiskās īpašības
Uzsūkšanās
Pēc metformīna hidrohlorīda perorālas devas lietošanas maksimālā koncentrācija (Tmax) tiek sasniegta pēc 2,5 stundām. Metformīna hidrohlorīda 500 mg vai 850 mg apvalkoto tablešu absolūtā biopieejamība veseliem pacientiem ir apmēram 50 – 60%. Pēc perorālas devas lietošanas ar izkārnījumiem izdalās 20 – 30% neabsorbētās frakcijas.
Pēc perorālas lietošanas metformīna hidrohlorīda uzsūkšanās nav pilnīga un tai ir piesātinošs raksturs. Novērtēts, ka metformīna uzsūkšanās farmakokinētika nav lineāra.
Lietojot ieteiktās devas un parastās dozēšanas shēmās, plazmas koncentrācijas līdzsvara stāvoklis tiek sasniegts 24 – 48 stundu laikā. Parasti tā ir mazāka nekā 1 µg/ml. Kontrolētos klīniskos pētījumos metformīna maksimālā koncentrācija plazmā (Cmax) nepārsniedza 4 µg/ml, pat lietojot maksimālās devas. Ēdiena uzņemšana metformīna uzsūkšanos mazina un nedaudz palēnina. Pēc 850 mg devas lietošanas maksimālā koncentrācija plazmā bija par 40% zemāka, AUC (laukums zem līknes) par 25% mazāks un laiks, kas vajadzīgs, lai sasniegtu maksimālo koncentrāciju plazmā (Tmax), par 35 minūtēm ilgāks. Šo rezultātu klīniskā nozīme nav zināma.
Izkliede
Saistīšanās ar plazmas olbaltumiem ir nenozīmīga. Metformīns nonāk eritrocītos. Maksimālā koncentrācija kopējās asinīs ir zemāka nekā plazmā un tiek sasniegta apmēram tai pašā laikā. Iespējams, ka eritrocīti ir sekundāra izkliedes telpa. Vidējais izkliedes tilpums (Vi) svārstās starp 63 un 276 l.
Metabolisms
Metformīns izdalās neizmainītā veidā urīnā. Sadalīšanās gala produkti cilvēkiem vēl nav atklāti.
Eliminācija
Metformīna nieru klīrenss ir > 400 ml/min, kas liecina par to, ka metformīns tiek izvadīts ar glomerulārās filtrācijas un tubulārās sekrēcijas palīdzību. Pēc perorālas devas lietošanas terminālais eliminācijas pusperiods ir apmēram 6,5 stundas. Traucētas nieru darbības gadījumā nieru klīrenss samazinās proporcionāli kreatinīna klīrensam, tādēļ eliminācijas pusperiods pagarinās un metformīna koncentrācija asinīs palielinās.
Bērniem un pusaudžiem
Vienreizējas devas pētījums: pēc 500 mg metformīna hidrohlorīda vienreizējas devas lietošanas bērniem novēroja tādas pašas farmakokinētiskās īpašības kā pieaugušajiem.
Pētījums par daudzām devām: pēc 500 mg metformīna atkārtotas lietošanas divas reizes dienā septiņas dienas ilgi vidējā maksimālā koncentrācija plazmā (Cmax) un sistēmiska iedarbība (AUC0-t) attiecīgi samazinājās par apmēram 33% un 40%, salīdzinot ar pieaugušiem cukura diabēta slimniekiem, kas saņēma atkārtotas 2 x 500 mg devas 14 dienas ilgi. Tā kā devu titrē individuāli atkarībā no glikēmijas kontroles, tam tomēr ir maza klīniska nozīme.
5.3 Preklīniskie dati par drošību
Ne-klīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošību, atkārtotu devu toksicitāti, genotoksicitāti, iespējamu kancerogenitāti un toksisku ietekmi uz reproduktivitāti neliecina par īpašu risku cilvēkam.
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1 Palīgvielu saraksts
Tabletes kodols::
Hipromeloze, Povidons (K25), Magnija stearāts
Tabletes apvalks: Hipromeloze, Makrogols 6000, Titāna dioksīds (E171).
6.2 Nesaderība
Nav piemērojama.
6.3 Uzglabāšanas laiks
5 gadi
6.4 Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Nav īpašu norādījumu.
6.5 Iepakojuma veids un saturs
PVH/Al blisters
Iepakojums pa 15, 30, 60, 120 un 600 (20*30) apvalkotām tabletēm
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
6.6 Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai
Neizlietotās zāles jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
Wörwag Pharma GmbH & Co. KG
Calwer Str. 7
71034 Böblingen, Vācija
Tālrunis: +49 (0)7031 6204 -0
Fakss: +49 (0)7031 6204-31
e-pasts: info@woerwagpharma.de
8. REĢISTRĀCIJAS NUMURS
07-0390
9. REĢISTRĀCIJAS / PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS
17.01.2008
10. TEKSTA PĒDĒJĀS PĀRSKATĪŠANAS DATUMS
2007. gada decembris
