Instrukcija reģistrēta 8970-250607
ZĀĻU APRAKSTS
1. Zāļu nosaukums
Metfogamma® 500 mg apvalkotās tabletes
2. Kvalitatīvais un kvantitatīvais sastāvs
Viena apvalkotā tablete satur 500 mg metformīna hidrohlorīda (metformini hydrochloridum).
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt apakšpunktā 6.1.
3. Zāļu forma
Apvalkotās tabletes.
4. Klīniskā informācija
4.1 Terapeitiskās indikācijas
2. tipa cukura diabēta ārstēšana; īpaši pacientiem ar aptaukošanos, kam tikai ar diētu un fiziskām aktivitātēm nevar sasniegt pietiekamu glikozes līmeņa kontroli.
- Pieaugušajiem Metfogamma® 500 mg apvalkotās tabletes var lietot vienu pašu (monoterapija) vai kombinācijā ar citām iekšķīgi lietojamām cukura līmeni pazeminošām zālēm vai insulīnu.
- Bērniem no 10 gadu vecuma un pusaudžiem Metfogamma® 500 apvalkotās tabletes var lietot vienu pašu (monoterapija) vai kombinācijā ar insulīnu.
Pierādīts, ka pacientiem ar aptaukošanos un 2. tipa cukura diabētu pēc neveiksmīgiem diētas pasākumiem ar diabētu saistīto komplikāciju biežumu var samazināt, veicot ārstēšanu ar metformīna hidrohlorīdu kā pirmās rindas līdzekli (skatīt 5.1 “Farmakodinamiskās īpašības”).
4.2 Devas un lietošanas veids
Pieaugušie
Monoterapijā un kombinācijā ar citiem perorāliem pretdiabēta līdzekļiem
- Parasti sākumdeva ir 1 apvalkotā tablete, kas satur 500 mg vai 850 mg metformīna hidrohlorīda, 2 vai 3 reizes dienā ēšanas laikā vai pēc maltītes.
Pēc 10 – 15 dienā deva jāpielāgo atbilstoši izmērītajam glikozes līmenim asinīs. Pakāpeniskai devas palielināšanai ir pozitīva ietekme uz zāļu kuņģa- zarnu trakta panesamību.
Maksimālā ieteicamā dienas deva ir 3 g metformīna hidrohlorīda dienā.
- Pārejot no cita perorāla pretdiabēta līdzekļa lietošanas uz metformīna hidrohlorīdu, vispirms jāpārtrauc līdzšinējā preparāta lietošana un pēc tam jāsāk ārstēšana ar metformīna hidrohlorīdu iepriekš norādītajā devā.
Kombinācijā ar insulīnu
Lai sasniegtu labāku glikozes līmeņa kontroli asinīs, metformīna hidrohlorīdu var kombinēt ar insulīnu. Metformīna hidrohlorīdu lieto parastā sākumdevā pa 1 apvalkotai tabletei, kas satur 500 mg vai 850 mg metformīna hidrohlorīda, 2 – 3 reizes dienā, bet insulīna devu nosaka atbilstoši izmērītajam glikozes līmenim asinīs.
Gados vecāki pacienti
Tā kā gados vecākiem pacientiem bieži ir pavājināta nieru darbība, metformīna hidrohlorīda deva jānosaka atbilstoši nieru darbībai. Tādēļ regulāri jāpārbauda nieru darbība (skatīt apakšpunktu 4.4 “Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā”).
Bērni no 10 gadu vecuma un pusaudži
Monoterapijā un kombinētā terapijā ar insulīnu:
- Parasti sākumdeva ir 1 apvalkotā tablete 500 mg vai 850 mg metformīna hidrohlorīda 1 reizi dienā ēšanas laikā vai pēc maltītes
- Pēc 10 – 15 dienām deva jāpielāgo atbilstoši izmērītajam glikozes līmenim asinīs. Pakāpeniskai devas palielināšanai ir pozitīva ietekme uz zāļu kuņģa- zarnu trakta panesamību. Maksimālā ieteicamā dienas deva ir 2 g metformīna hidrohlorīda dienā, sadalot to 2 vai 3 atsevišķās devās.
- Paaugstināta jutība pret metformīna hidrohlorīdu vai kādu no palīgvielām;
- Diabētiskā ketoacidoze, diabētiskā prekoma;
- Nieru mazspēja vai nieru darbības traucējumi (piemēram, kreatinīna klīrenss <60 ml/min);
- Akūti stāvokļi, kas var ietekmēt nieru darbību, piemēram:
- dehidratācija;
- smagas infekcijas;
- šoks.
- Intravaskulāra jodu saturošu kontrastvielu ievadīšana (skatīt 4.4 “Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā”);
- Akūtas vai hroniskas slimības, kas var izraisīt audu hipoksiju, piemēram:
- sirds vai elpošanas mazspēja,
- svaigs miokarda infarkts,
- šoks.
- Aknu mazspēja, akūta saindēšanās ar alkoholu, alkoholisms;
- Zīdīšanas periods.
4.4 Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Laktacidoze
Laktacidoze ir reti sastopama, bet smaga (ar augstu mirstību, ja netiek ātri ārstēta) metaboliska komplikācija, ko var izraisīt metformīna uzkrāšanās. Līdz šim zināmie laktacidozes gadījumi ar metformīna hidrohlorīdu ārstētiem pacientiem skāra galvenokārt cukura diabēta slimniekus ar smagu nieru mazspēju. Laktacidozes sastopamību var un tā ir jāmazina, ņemot vērā papildus riska faktorus (piemēram, slikti kompensēts cukura diabēts, ketonēmija, badošanās, pārmērīga alkohola lietošana, aknu mazspēja un visi ar hipoksiju noritoši stāvokļi).
Diagnoze:
Par laktacidozi liecina acidotiska dispnoja ar abdominālām sūdzībām un hipotermiju, kam seko koma. Pie diagnostikai nozīmīgiem laboratoriskiem raksturlielumiem pieder pazemināts asins pH, laktātu līmenis plazmā > 5 mmol/l, kā arī anjonu un laktāta/piruvāta daļas palielināšanās. Ja ir aizdomas par metabolisko acidozi, metformīna hidrohlorīda lietošana ir jāpārtrauc un pacients nekavējoties jāstacionē (skatīt apakšpunktu 4.9 “Pārdozēšana”).
Nieru darbība
Tā kā metformīns izdalās caur nierēm, pirms ārstēšanas sākšanas, kā arī regulāri pēc tam jākontrolē kreatinīna līmenis serumā:
- vismaz reizi gadā pacientiem ar normālu nieru darbību;
- vismaz 2 – 4 reizes gadā pacientiem, kam kreatinīna līmenis serumā ir pie augšējās normas robežas, kā arī gados vecākiem pacientiem.
Gados vecākiem pacientiem pavājināta nieru darbība ir bieži un bez simptomiem.
Īpaši uzmanīgi preparāts jālieto situācijās, kad iespējama nieru darbības pavājināšanās (piemēram, sākot ārstēšanu ar antihipertensīviem, diurētiskiem līdzekļiem vai nesteroīdiem pretiekaisuma līdzekļiem).
Jodu saturošu kontrastvielu lietošana
Tā kā intravaskulāra jodu saturošu kontrastvielu ievadīšana radioloģisku izmeklējumu laikā var izraisīt nieru mazspēju, metformīna hidrohlorīda lietošana jāpārtrauc pirms izmeklējuma, tā laikā un 48 h pēc tam. Terapiju drīkst turpināt tikai tad, kad ar jaunu izmeklēšanu tiek konstatēta normāla nieru darbība.
Ķirurģiska iejaukšanās
Metformīna hidrohlorīda lietošana jāpārtrauc 48 h pirms plānveida ķirurģiskas iejaukšanās vispārējā narkozē un spinālā anestēzijā. Terapiju drīkst turpināt ne ātrāk kā 48 h pēc iejaukšanās, kad ir atsākta normāla ēšana un ir apstiprināts, ka nieru funkcija ir normāla.
Bērni un pusaudži
Pirms ārstēšanas sākuma ar metformīnu, ir jāapstiprina diagnoze: 2 tipa cukura diabēts.
Viena gada kontrolēto klīnisko pētījumu laikā metformīns neuzrādīja ietekmi uz augšanu un pubertāti, lai gan ilgtermiņa rezultāti sakarā ar šiem noteiktajiem aspektiem nav pieejami. Šī iemesla dēļ iesaka īpaši novērot metformīna iespējamo ietekmi uz šiem parametriem.
Bērni vecumā no 10 - 12 gadiem
Viena gada kontrolētos klīniskajos pētījumos ar bērniem un pusaudžiem tika iekļauti tikai 15 bērni vecumā no 10- 12 gadiem. Lai gan metformīna iedarbība un drošība bērniem, kas ir jaunāki par 12 gadiem neatšķīrās no iedarbības un drošības gados vecākiem bērniem, iesaka pievērst īpašu uzmanību, izrakstot metformīnu bērniem vecumā no 10 - 12 gadiem.
Citi piesardzības pasākumi
- Visiem pacientiem jāturpina ievērot diētu, kā arī jāpievērš uzmanība atbilstošam ogļhidrātu patēriņam dienas laikā. Pacientiem ar aptaukošanos jāturpina ievērot diēta ar zemu kaloriju saturu.
- Regulāri jāveic parastie laboratoriskie izmeklējumi cukura diabēta uzraudzībai.
- Viena paša metformīna hidrohlorīda lietošana neizraisa hipoglikēmiju; taču kombinācijā ar insulīnu vai sulfonilurīnvielas atvasinājumiem jāievēro piesardzība.
4.5 Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Kombinācijas, kuru lietošana nav ieteicama
Alkohols
Akūtas saindēšanās gadījumā ar alkoholu ir palielināts laktacidozes risks, īpaši saistībā ar:
-badošanos vai trūcīgu uzturu;
-aknu mazspēju.
Jāizvairās no alkohola un alkoholu saturošu zāļu lietošanas.
Jodu saturošas kontrastvielas
Intravaskulāra jodu saturošu kontrastvielu ievadīšana var izraisīt nieru mazspēju un līdz ar to arī metformīna uzkrāšanos, radot palielinātu laktacidozes risku. Metformīna hidrohlorīda lietošana jāpārtrauc pirms izmeklējuma, tā laikā un līdz 48 h pēc izmeklējuma. Terapiju drīkst turpināt tikai tad, kad jauns izmeklējums liecina par normālu nieru darbību.
Kombinācijas, kuru lietošanas laikā jāveic īpaši piesardzības pasākumi
Glikokortikoīdiem (lietojot sistēmiski un lokāli), b2-agonistiem un diurētiskiem līdzekļiem piemīt iekšēja hiperglikēmiska aktivitāte. Informējiet par to pacientus un norādīt viņiem regulāri kontrolēt glikozes līmeni asinīs, īpaši ārstēšanas sākumā. Ja nepieciešams, pielāgojiet pretdiabēta līdzekļa devu ārstēšanas laikā ar šiem līdzekļiem, kā arī pēc to lietošanas pārtraukšanas.
AKE inhibitori var pazemināt glikozes līmeni asinīs. Ja nepieciešams, pielāgojiet pretdiabēta līdzekļa devu ārstēšanas laikā ar AKE inhibitoriem, kā arī pēc to lietošanas pārtraukšanas.
4.6 Grūtniecība un zīdīšana
Lietošana grūtniecības laikā
Pašlaik nav pieejami attiecīgi epidemioloģiskie dati. Eksperimentālos pētījumos ar dzīvniekiem nekonstatēja norādes par kaitīgu ietekmi uz grūtniecību, embrija un augļa attīstību, dzemdībām vai attīstību pēc dzimšanas (skatīt arī apakšpunktu 5.3).
Cukura diabēta slimnieces, kam ir grūtniecība vai kas vēlas, lai viņām iestātos grūtniecība, nedrīkst ārstēt ar metformīna hidrohlorīdu. Šajā gadījumā glikozes līmenis asinīs jānoregulē pēc iespējas tuvu normālam līmenim ar insulīnu, lai samazinātu augļa anomāliju rašanās risku patoloģiska glikozes līmeņa dēļ asinīs.
Lietošana zīdīšanas laikā
Žurkām metformīns izdalās mātes pienā. Cilvēkam attiecīgu pierādījumu vēl nav. Ņemot vērā zāļu nozīmi mātes veselībai, jāizšķiras vai pārtraukt zīdīšanu vai metformīna hidrohlorīda lietošanu.
4.7 Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Metfogamma® 500 apvalkotās tabletes monoterapija neizraisa hipoglikēmiju un tādējādi neietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Taču pacienti jāinformē, ka, lietojot metformīna hidrohlorīdu kombinācijā ar citiem pretdiabēta līdzekļiem (sulfonilurīnvielas preparātiem, insulīnu, repaglinīdu), pastāv hipoglikēmijas risks.
4.8 Nevēlamās blakusparādības
- Blakusparādību novērtēšanā par pamatu tika ņemtas šādas ziņas par biežumu:
Ļoti bieži (³ 1/10)
Bieži (³1/100, bet <1/10)
Retāk (³1/1000, bet < 1/100)
Reti (³1/10000, bet <1/1000)
Ļoti reti (< 1/10000)
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi
Ļoti bieži:
Slikta dūša, vemšana, caureja, sāpes vēderā un ēstgribas zudums. Tie rodas galvenokārt terapijas sākumā un lielākajā daļā gadījumu izzūd spontāni. Lai izvairītos no šiem kuņģa-zarnu trakta simptomiem, metformīna hidrohlorīdu ieteicams lietot ēšanas laikā vai pēc maltītes 2 vai 3 reizes devu veidā. Arī lēna devas palielināšana var mazināt ietekmi uz kuņģa-zarnu trakta nepanesamību.
Bieži: garšas izmaiņas.
Ādas un zemādas audu bojājumi
Ļoti reti: ādas reakcijas, tādas kā eritēma, nieze un nātrene.
Vielmaiņas un barošanās traucējumi
Ļoti reti:
- B12 vitamīna uzsūkšanās samazināšanās, kā arī tā līmeņa samazināšanās serumā ilgstošas lietošanas laikā. To varētu uzskatīt par iespējamo cēloni pacientiem ar megaloblastisko anēmiju.
Ļoti reti
Laktacidoze (0,03 gadījumi/1000 pacientgadiem) (skatīt 4.4 “Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā”).
Aknu un/vai žulstceļu traucējumi
Ļoti reti: patoloģiski aknu funkcionālo testu rezultāti vai hepatīts, holestātisks hepatīts, kas izzūd pēc metformīna hidrohlorīda lietošanas pārtraukšanas.
Ierobežoti dati parāda, ka nevēlamo blakusparādību profils bērniem un pusaudžiem ir līdzīgs ar pieaugušajiem.
4.9 Pārdozēšana
Lietojot līdz 85 g lielu devu, hipoglikēmiju nenovēroja, pat ja šādos apstākļos radās laktacidoze. Izteiktas pārdozēšanas gadījumā, vai ja ir papildus riska faktori, var attīstīties laktacidoze. Tas ir medicīniski neatliekams stāvoklis, kas jāārstē slimnīcā. Efektīvākā metode laktāta un metformīna izvadīšanai no organisma ir hemodialīze.
5. Farmakoloģiskās īpašības
5.1 Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa- perorāls pretdiabēta līdzeklis, biguanīda atvasinājums.
ATĶ kods: A10BA02
Metformīns ir biguanīds, kas pazemina glikozes līmeni asinīs, samazinot gan bazālo, gan postprandiālo glikozes līmeni asinīs. Tas nestimulē insulīna sekrēciju un tādējādi neizraisa hipoglikēmiju.
Metformīna darbība, domājams, balstās uz 3 mehānismiem:
(1) glikozes veidošanās samazināšana aknās, nomācot glikoneoģenēzi un glikogenolīzi;
(2) jutības palielināšana pret insulīnu muskuļaudos un līdz ar to perifērās glikozes saistīšanas un izmantošanas uzlabošana;
(3) glikozes uzsūkšanās nomākšana zarnās.
Metformīns stimulē intracelulāro glikogēna sintēzi, iedarbojoties uz glikogēnsintāzi.
Metformīns paaugstina visu līdz šim zināmo membrānas transportolbaltumu glikozes transportēšanas spēju (GLUT).
Cilvēkam, neatkarīgi no ietekmes uz glikozes līmeni asinīs, metformīns labvēlīgi ietekmē arī tauku vielmaiņu. Tas pierādīts kontrolētos vidēji ilgos un ilgstošos pētījumos, lietojot terapeitisko devu. Metformīns samazina kopējo holesterīna līmeni, ZBL holesterīna un triglicerīdu līmeni.
Klīniskā efektivitāte:
Prospektīvā randomizētā pētījumā (UKPDS) pierādīts intensīvas glikēmijas kontroles ieguvums ilgtermiņā 2. tipa cukura diabēta pieaugušiem slimniekiem.
Analizējot rezultātus pacientiem ar aptaukošanos, kas pēc neveiksmīgiem diētas pasākumiem tika ārstēti ar metformīna hidrohlorīdu, ieguva šādus datus:
-nozīmīgs visu ar diabētu saistīto komplikāciju absolūtā riska samazinājums ar metformīna hidrohlorīdu ārstēto pacientu grupā (29,8 gadījumi/1000 pacientgadiem), salīdzinot ar tikai diētas ievērošanu (43,3 gadījumi/1000 pacientgadiem), p = 0,0023, kā arī salīdzinot ar pacientiem, kas ārstēti tikai ar sulfonilurīnvielas preparātiem vai insulīnu (40,1 gadījumi/1000 pacientgadiem), p = 0,0034;
-nozīmīgs ar cukura diabētu saistītas mirstības absolūtā riska samazinājums: metformīna hidrohlorīdam 7,5 gadījumi/1000 pacientgadiem, salīdzinot ar 12,7 gadījumiem/1000 pacientgadiem, tikai ievērojot diētu, p = 0,017;
-nozīmīgs mirstības absolūtā riska samazinājums kopumā: metformīna hidrohlorīdam 13,5 gadījumi/1000 pacientgadiem, salīdzinot ar 20,6 gadījumiem/1000 pacientgadiem, tikai ievērojot diētu (p = 0,011) un salīdzinot ar 18,9 gadījumiem/1000 pacientgadiem tikai ar sulfonilurīnvielas preparātiem vai insulīnu ārstēto pacientu grupām (p = 0,021);
-nozīmīgs miokarda infarkta absolūtā riska samazinājums: metformīna hidrohlorīdam 11 gadījumi/1000 pacientgadiem, tikai ievērojot diētu, 18 gadījumi/1000 pacientgadiem (p = 0,01).
Lietojot metformīna hidrohlorīdu kā papildus līdzekli kopā ar sulfonilurīnvielas preparātu, nekonstatēja labvēlīgāku ietekmi uz klīniskiem rezultātiem.
Atsevišķiem 1. tipa cukura diabēta slimniekiem lietoja metformīna hidrohlorīdu un insulīna kombināciju, taču šīs kombinācijas klīnisko ieguvumu nevarēja viennozīmīgi pierādīt.
Kontrolētos viena gada klīniskajos pētījumos ar ierobežotu pacientu skaitu vecumā no 10-16 gadiem tika novērots līdzīgs efekts uz glikozi asinīs salīdzinot ar pieaugušajiem.
5.2 Farmakokinētiskās īpašības
Uzsūkšanās
Pēc vienas metformīna hidrohlorīda devas perorālas lietošanas maksimālā koncentrācija (Tmax) tiek sasniegta pēc 2,5 stundām. Vienas metformīna hidrohlorīda 500 mg vai 500 mg apvalkotās tabletes absolūtā biopieejamība veseliem cilvēkiem ir aptuveni 50 – 60%. Pēc perorālas devas lietošanas neabsorbētā daļa, kas izdalās ar izkārnījumiem, ir 20 – 30%.
Metformīna hidrohlorīda uzsūkšanās pēc perorālas lietošanas ir nepilnīga un tai ir piesātinājuma raksturs. Uzskata, ka metformīna uzsūkšanās farmakokinētika nav lineāra.
Lietojot ieteikto devu un ievērojot noteiktos devas lietošanas starplaikus, līdzsvara koncentrācija tiek sasniegta 24 – 48 h laikā. Parasti tā ir mazāka nekā 1 µg/ml. Kontrolētos klīniskos pētījumos, lietojot pat maksimālo devu, metformīna maksimālā koncentrācija plazmā (Cmax) nepārsniedz 4 µg/ml. Lietojot pārtiku, metformīna uzsūkšanās samazinās un nedaudz aizkavējas. Pēc 850 mg devas lietošanas maksimālā koncentrācija plazmā samazinās par 40%, AUC (laukums zem līknes) samazinās par 25% un laiks līdz maksimālās koncentrācijas sasniegšanai plazmā (Tmax) pagarinās par 35 minūtēm. Šo rezultātu klīniskā nozīme nav zināma.
Izkliede
Saistīšanās ar plazmas olbaltumiem ir neliela. Metformīns iekļūst eritrocītos. Maksimālā koncentrācija asinīs ir mazāka nekā plazmā un tiek sasniegta aptuveni vienādā laikā. Eritrocīti, acīm redzot, ir sekundārā izkliedes telpa. Vidējais izkliedes tilpums (Vd) ir 63 – 276 l.
Metabolisms
Metformīns tiek izvadīts neizmainītā veidā ar urīnu. Cilvēkam sadalīšanās produkti pašlaik nav konstatēti.
Eliminācija
Metformīna nieru klīrenss ir > 400 ml/min, kas liecina, ka metformīns tiek izvadīts glomerulārās filtrācijas un tubulārās sekrēcijas veidā. Pēc perorālas devas lietošanas terminālais eliminācijas pusperiods ir aptuveni 6,5 h. Pavājinātas nieru darbības gadījumā nieru klīrenss samazinās proporcionāli kreatinīna klīrensam, eliminācijas pusperiods pagarinās un metformīna koncentrācija plazmā palielinās.
Bērni
Vienreizējās devas pētījums: pēc vienreizējas 500 mg metformīna hidrohlorīda devas pediatriskie pacienti uzrādīja tādu pašu farmakokinētisko profilu kā veselie pieaugušie.
Vairākkārtējas devas pētījums: Pēc atkārtotas 500 mg metformīna hidrohlorīda lietošanas 2 reizes dienā 7 dienas vidējā maksimālā koncentrācija plazmā (Cmax) un laukums zem koncentrācijas līknes (AUC) samazinājās aptuveni par 33% un 40% attiecīgi salīdzinot ar pieaugušajiem cukura diabēta slimniekiem, kuri saņēma atkārtotas devas pa 500 mg 2 reizes dienā 14 dienas. Tā kā deva tika titrēta individuāli atkarībā no glikēmijas kontroles, tā ir ierobežota klīniska sakarība.
5.3 Preklīniskie dati par drošību
Preklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošību, atkārtotu devu toksicitāti, genotoksicitāti, iespējamu kancerogenitāti un toksisku ietekmi uz reproduktivitāti neliecina par īpašu risku cilvēkam.
6. Farmaceitiskā informācija
6.1 Palīgvielu saraksts
Nātrija cietes glikolāts, kukurūzas ciete, polividons K30, koloidāls bezūdens silīcija dioksīds, magnija stearāts, hipromelloze, titāna dioksīds E (171), propilēnglikols, makrogols 6000, talks.
Tas satur ogļhidrātus, kas atbilst mazāk nekā 0,01 MV.
6.2 Nesaderība
Nav zināma.
6.3 Uzglabāšanas laiks
4 gadi
6.4 Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.
6.5 Iepakojuma veids un saturs
30 apvalkotās tabletes iepakojumā.
120 apvalkotās tabletes iepakojumā.
6.6 Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai
Nav īpašu prasību.
7. Reģistrācijas apliecības īpašnieks
Wörwag Pharma GmbH & Co. KG
Calwer Str. 7
71034 Böblingen
Vācija
Tel.: +49(0)7031624-0
Fax: +49(0)70316204-31
8. Reģistrācijas numurs
02-0345
9. Reģistrācijas/pārreģistrācijas datums
06.12.2002./ 27.06.2007.
10. Teksta pēdējās pārskatīšanas datums
2007. gada aprīlis
