lv | ru | en


Kontakti

Vienības gatve 87B-3
Rīga, Latvija

Tālr. + 371 67422031
Fakss: +371 67411505

kā mūs atrast





Mūsu vairumtirgotājs
 


Phone: +371-7808450
Fax: +371-7808451
e-mail: hq@elvim.lv

MILGAMMA apvalkotās tabletes

Instrukcija reģistrēta 5421-010405

ZĀĻU APRAKSTS

1.       Zāļu nosaukums

MILGAMMAâ   apvalkotās tabletes

2.       Kvalitatīvais un kvantitatīvais sastāvs

1 apvalkotā tablete satur:
Benfotiaminum (benfotiamīnu (taukos šķīstošais B1 vitamīns)  50 mg
Cyanocobalaminum (cianokobalamīnu (B12 vitamīns)           250 mg

3.       Zāļu forma

Apvalkotās tabletes

4.       Klīniskā informācija

4.1.    Terapeitiskās indikācijas

  • B grupas vitamīnu hipo- un avitaminoze.
  • Dažādas cilmes nervu slimības:

- neiropātijas un polineiropātijas (diabētiskas, alkohola izraisītas u. c.),
- nervu sāpes (neiralģijas),
- nervu iekaisumi (neirīti, noteiktas formas redzes nerva iekaisums-      retrobulbārais neirīts),
- sejas nerva (facialis parese) parēze.

  • Pārslodzes gadījumā un atveseļošanās periodā.
  • Palīglīdzeklis jostas roze (herpes zoster)gadījumā.
  • Sirds muskuļu bojājums B1 vitamīna deficīta dēļ.
  • Reimatiskas sūdzības, muskuļu sāpes.

4.2.    Devas un lietošanas veids

Lietot pa 1 apvalkotai tabletei 4 reizes dienā nesakošļājot. Vieglos gadījumos, arī organisma spēcināšanas nolūkā un atveseļošanās periodā daudzos gadījumos pietiek lietot pa 1 - 2 Milgammaâ  apvalkotām tabletēm vai kapsulām dienā.
Apvalkotās tabletes jāieņem pēc ēšanas nesakošļājot ar nelielu šķidruma daudzumu.

4.3.    Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret preparāta sastāvdaļām.

  • MilgammaRnedrīkst lietot, ja ir aizdomas par paaugstinātu jutību pret benfotiamīnu vai paaugstināta jutība pret kādu citu no MilgammaR apvalkotās tabletes sastāvdaļām.

Relatīvi kontrindicēta ir lietošana pacientiem ar psoriāzi, jo B12 vitamīns var pastiprināt ādas izpausmes.
Preparātu nelietot izteiktu uzbudinājuma pārvades traucējumu sirdī un akūtas dekompensētas sirds mazspējas gadījumā.

4.4.    Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Šīs zāles satur laktozi un nav piemērotas pacientiem, kuri šo cukuru nepanes laktāzes deficīta dēļ.

4.5.    Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības viedi

Īpaša uzmanība jāpievērš Milgammaâ  lietojot vienlaicīgi ar kolhicīnu, etilspirtu un neomicīnu, perorāliem biguanīda tipa pretdiabēta līdzekļiem un p - aminosalicilskābi, arī hloramfenikolu un C vitamīnu. (Skat. 5.3. Preklīniskie dati par drošību).

B1 vitamīna noārdīšanās produktu klātbūtnē citi vitamīni var tikt inaktivēti.

4.6.    Grūtniecība un zīdīšana

Grūtniecības un zīdīšanas laikā preparātu drīkst lietot tikai tad, ja ir laboratoriski pierādīts izteikts B1 vitamīna deficīts. Turklāt MilgammaR drīkst lietot tikai īslaicīgi, jo nav pieredzes par pārdozēšanu grūtniecības un zīdīšanas laikā.

4.7.    Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

Neietekmē.

4.8.    Nevēlamās blakusparādības

Atsevišķos gadījumos iespējamas paaugstinātas jutības reakcijas (nātrene, izsitumi). Kā B12 blaknes literatūra vēl min: niezi, drebuļus, karstuma viļņus, slikta dūša, reiboni, vieglu hipokaliemiju, reti – acne, bullozi izsitumi, anafilakse, angioedēma.

4.9.    Pārdozēšana

Nav ziņots par pārdozēšanas gadījumiem.

5.       Farmakoloģiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: Vitamīnu grupas preparāts neiropātiju ārstēšanai.
ATĶ kods: A11DB

5.1.     Farmakodinamiskās īpašības

Neirotropie B grupas vitamīni labvēlīgi ietekmē vielmaiņas un deģeneratīvas nervu un kustību aparāta slimības. Tos lieto ne tikai lai novērstu vitamīnu deficītu, bet lielās devās tiem piemīt farmakoloģiskas īpašības, kas nosaka izteiktu Milgammaâ pretsāpju, antineiralģisko un reģeneratīvo iedarbību.

Benfotiamīns pieder allitiamīna grupai un ir taukos šķīstošs B1 vitamīna atvasinājums. Salīdzinājumā ar ūdenī šķīstošo B1 vitamīnu, tas izceļas ar šādām priekšrocībām.
1. Benfotiamīns uzsūcas 3 - 5 reizes labāk nekā ekvivalents tiamīna hidrohlorīda daudzums.
2. Lietojot līdzīgās devās, 2 - 5 reizes vairāk benfotiamīna nekā tiamīna hlorīda pārvēršas kokarboksilāzē, kas piedalās vielmaiņā.
3. Benfotiamīns ir nesalīdzināmi lielākā mērā rezistents pret enzīma tiamināzes ietekmi.
4. Arī pēc ļoti liela benfotiamīna daudzuma iekšķīgas ieņemšanas anafilaktiskas reakcijas netiek novērotas.
5. Atšķirībā no tiamīna hlorīda, kas aizkavē zarnu peristaltiku, benfotiamīnam piemīt viegli uzbudinoša iedarbība uz gludo muskulatūru.
6. Benfotiamīns ir bez garšas un smaržas. Cilvēkam nepiemīt tipiskā, nepatīkamā smarža, ko var novērot pēc ūdenī šķīstošā B1 vitamīna ieņemšanas.
B12 vitamīns nepieciešams šūnu vielmaiņai, normālai asinsainai un nervu sistēmas darbībai. Tas katalizē bioloģisko nukleīnskābju sintēzi un līdz ar to jaunu šūnu kodolu izveidi. Lietojot lielās devās, B12 vitamīnam bez tam vēl piemīt pretsāpju, antialerģiskas un apasiņošanu veicinošas īpašības.

5.2.     Farmakokinētiskās īpašības

Pēc benfotiamīna iekšķīgas ievadīšanas fosfatāzes ietekmē zarnās notiek defosforilēšanās taukos šķīstošajā S-benzoiltiamīnā (SBT). Tas uzsūcas labāk nekā ūdenī šķīstošie tiamīna atvasinājumi un no cirkulējošām asinīm nonāk šūnu iekšienē. Tur notiek fermentatīva debenzoilēšanās par tiamīnu, kas pēc tam tiamīnkināzes ietekmē tiek pārvērsts aktīvajā koenzīma formā (kokarboksilāze jeb tiamīna difosfāts). Dienā organismā tiek noārdīts apmēram 1 mg tiamīna. Tiamīna atlikums izdalās ar urīnu.
Kokarboksilāze ir piruvātdehidrogenāzes koenzīms, kam ir svarīga nozīme oksidatīvā glikozes noārdīšanās procesā. Tā kā enerģija nervu šūnās galvenokārt tiek iegūta glikozes oksidatīvās noārdīšanas rezultātā, tad nervu sistēmas darbībai nepieciešama pietiekoša apgāde ar tiamīnu. Paaugstināta glikozes līmeņa gadījumā ir lielāka vajadzība pēc tiamīna. Ar benfotiamīnu intracelulāri tiek sasniegtas augstākas tiamīna un aktīvo koenzīmu koncentrācijas nekā ar perorāli lietotiem ūdenī šķīstošiem tiamīna atvasinājumiem.
Ja asinīs nav pietiekams kokarboksilāzes daudzums, asinīs un audos var palielināties noārdīšanās starpproduktu, piemēram, piruvāta, laktāta un ketoglutarāta koncentrācija, uz ko sevišķi jutīgi reaģē muskulatūra, miokards un centrālā nervu sistēma. Benfotiamīns kavē šo toksisko vielu uzkrāšanos. Bez tam benfotiamīna terapeitiskai lietošanai ir pretsāpju efekts. Gremošanas procesa laikā no uztura atbrīvojies B12 vitamīns tiek saistīts pie intrinziskā faktora (IF). Šis glikoproteīns veidojas kuņģa parietālajās šūnās. B12 vitamīna un IF komplekss ir rezistents pret proteolītiskiem fermentiem un nokļūst distālajā vidē, kur to saista specifiski receptori un tā tiek garantēta vitamīna uzsūkšanās. B12 vitamīns caur gļotādu nokļūst kapilārajā asinsritē, kur tas piesaistās transportproteīnam transkobalamīnam. Šis komplekss tiek ātri uzņemts no aknām, kaulu smadzenēm un citām proliferējošām šūnām.

Pacientiem intrinziskā faktora trūkuma, malabsorbcijas vai zarnu slimību vai pārmaiņu gadījumā, pēc gastrektomijas vai autoimūnantiķermenīšu veidošanās gadījumā ir traucēta uzsūkšanās. Normālos apstākļos tikai 1,5 - 3,5 mg B12 vitamīna uzsūcas no uztura.

B12 vitamīns tiek izdalīts ar žulti un pakļauts enterohepatiskai cirkulācijai. B12 vitamīns pāriet placentā.

    • Preklīniskie dati par drošību

 

Būtiski augstā benfotiamīna biopieejamība pretstatā ūdenī šķīstošam tiamīna mononitrātam pierādīta BITSCH (1990) salīdzinošos pētījumos 10 jauniem brīvprātīgiem vīriešiem. Benfotiamīna uzsūkšanās notika proporcionāli devai, jo substance, pamatojoties uz tās šķīstamību taukos, pretstatā tiamīnam nav pakļauta piesātināšanās kinētikai. Turpretī no iekšķīgi ievadītas dienas devas uzsūcas maksimāli tikai 10 mg ūdenī šķīstošā B1 vitamīna. Bez tam benfotiamīns ilgāk uzturās audos.
Benfotiamīns ir nepārprotami pārāks arī pār citiem taukos šķīstošiem tiamīna atvasinājumiem. To varēja redzēt Bitsch 1992. gada pētījumā parādot salīdzinošos pētījumos ar cross - over metodi, ka, piemēram, AUC vērtība (laukums zem koncentrācijas - laika līknes) pēc benfotiamīna devas ievadīšanas plazmā 4 reizes pārsniedz atbilstošu fursultiamīna vērtību; tiamīna maksimālā koncentrācija (cmax) plazmā pēc benfotiamīna ievadīšanas vairāk nekā divas reizes pārsniedz fursultiamīna vērtību.
B1 vitamīna noteikšanai piemēroti tiamīna difosfātatkarīgās enzīmu aktivitātes mērījumi eritrocītos, piemēram, transketolāzes (ETK) un tās aktivitātes apjoms (aktivēšanās koeficients a - ETK). Transketolāzes koncentrācija (ETK) plazmā ir 2 - 4 mg/100 ml.

Normālos apstākļos B12 vitamīna koncentrācija plazmā ir 200 - 900 pg/ml, deficīta gadījumā - 200 pg/ml. Cirkulējošais B12 vitamīna daudzums atbilst tikai 0,1% no kopējā vitamīna daudzuma.
Nepieciešamais B12 vitamīna daudzums dienā ir apmēram 1 mg. Organismā necirkulējošais B1 vitamīns galvenokārt tiek uzkrāts aknās. Ja krājums organismā ir 3 - 5 mg, vitamīna daudzums aknās samazinās par 50 - 90%.

B12 vitamīna uzsūkšanos kavē kolhicīns, etilspirts un neomicīns (šādos gadījumos jāordinē parenterāla ievadīšana). Arī perorālie biguanīda tipa pretdiabēta līdzekļi un p - aminosalicilskābe, arī hloramfenikols un C vitamīns ietekmē B12 vitamīna uzsūkšanos. Cianokobalamīna bioloģiskais pussadalīšanās (pusizvades) periods plazmā ir 123 stundas.

6.       Farmaceitiskā informācija

6.1.    Palīgvielu saraksts

Laktoze, saharoze, kukurūzas ciete, želatīns, mikrokristāliskā celuloze, talks, stearīnskābe, dekstrīns, glikozes sīrups, kalcija karbonāts, šelaks, rīcineļļa,  titāna dioksīds (E 171), krāsviela – briljantsarkanais (E 104, E 122, E 124), bišu vasks, karaunba vasks.

6.2.    Nesaderība

Benfotiamīns parasti neizrāda tiamīnam raksturīgo nesaderību. Tikai aminofilīna, C vitamīna un augstu temperatūru, arī augsta gaisa mitruma apstākļos un B2 vitamīna klātbūtnē novērotas substances krāsas pārmaiņas.

B12 vitamīns ir nesaderīgs ar oksidējošām un reducējošām substancēm un ar smago metālu sāļiem. Šķīdumos, kuri satur tiamīnu, B12 vitamīns, kā arī citi B grupas vitamīni tiamīna noārdīšanās produktu ietekmē tiek ātrāk noārdīti (dzelzs joni zemā koncentrācijā no tā var pasargāt). Arī riboflavīnam, īpaši vienlaicīgas gaismas iedarbības ietekmē, piemīt destruktīvs efekts; nikotīnamīds paātrina fotolīzi, turpretī antioksidanti darbojas kavējoši.

6.3.    Uzglabāšanas laiks

Milgammaâ uzglabāšanas laiks ir 4 gadi.

6.4.    Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Sargāt no gaismas. Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C.

6.5.    Iepakojuma veids un saturs

Iepakojumi pa 20, 50, 100 apvalkotajām tabletēm un klīnikas iepakojumi pa 500, 1000 un 5000 apvalkotajām tabletēm.

6.6.    Norādījumi par sagatavošanu lietošanai un iznīcināšanu.
 
Nav īpašu prasību.

7.       Reģistrācijas apliecības īpašnieks

WÖRWAG PHARMA GmbH
Calwer Str. 7
71034 Böblingen, Vācija

8.       Reģistrācijas numurs

LV - 00-0005

9.       Reģistrācijas/pārreģistrācijas datums

19.01.2000.

10.      Teksta pēdējās pārskatīšanas datums

2004.gada augusts