Instrukcija reģistrēta 10349-250408
ZĀĻU APRAKSTS
1. Zāļu nosaukums
MilgammaR 100 mg/ 100 mg apvalkotās tabletes
2. Kvalitatīvais un kvantitatīvais sastāvs
Viena apvalkotā tablete satur:
Benfotiamīnu (taukos šķīstošs B1 vitamīna atvasinājums) 100 mg
(Benfotiaminum)
Piridoksīna hidrohlorīdu (B6 vitamīns) 100 mg
(Pyridoxini hydrochloridum)
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt apakšpunktā 6.1.
3. Zāļu forma
Apvalkotās tabletes.
4. Klīniskā informācija
4.1. Terapeitiskās indikācijas
Nervu sistēmas slimības, ko izraisījis pierādīts B1 un B6 vitamīna deficīts.
4.2. Devas un lietošanas veids
Ja nav ordinēts citādi, lieto pa 1 tabletei MilgammaR 100 mg/ 100 mg apvalkotās tabletes līdz 3 reizēm dienā.
Apvalkotās tabletes ieņem, uzdzerot pietiekami daudz šķidruma.
Pēc 4 nedēļu ilgas terapijas ārstam jāizlemj, vai ir nepieciešami turpmāki terapijas pasākumi.
4.3. Kontrindikācijas
MilgammaR 100 mg/ 100 mg apvalkotās tabletes nedrīkst lietot pacienti ar paaugstinātu jutību pret tiamīnu, benfotiamīnu, piridoksīna hidrohlorīdu vai kādu citu no preparāta sastāvdaļām.
4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
MilgammaR 100 mg/ 100 mg apvalkotās tabletes nedrīkst lietot pacienti ar ļoti retu iedzimtas fruktozes nepanesību, glikozes- galaktozes malabsorbciju vai saharozes izomaltāzes deficītu.
4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
B6 vitamīna terapeitiskas devas var pavājināt L-dopa darbību. Pastāv arī mijiedarbība ar INH, D-penicilamīnu, cikloserīnu.
4.6. Grūtniecība un zīdīšana
Grūtniecības un zīdīšanas laikā ieteicamā dienas deva ir 1,4-1,6 mg B1 vitamīna un 2,4-2,6 mg B6 vitamīna. Grūtniecības laikā šīs devas var palielināt tikai tad, ja ir pierādīts, ka pacientei ir B1 un B6 vitamīna deficīts, jo vēl nav pierādījumu par drošību, lietojot lielākas devas nekā ieteicamās.
B1 un B6 vitamīns izdalās mātes pienā. Lielas B6 vitamīna devas var kavēt piena veidošanos. Tādēļ šo preparātu grūtniecības un zīdīšanas laikā vajadzētu lietot tikai tad, kad ārsts izvērtēs riskus un ieguvumus.
4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Nav ietekmes
4.8. Nevēlamās blakusparādības
Nevēlamo blakusparādību sastopamības biežums:
Ļoti bieži (>1/10)
Bieži (>1/100, <1/10)
Retāk (> 1/1000, <1/100)
Reti (> 1/ 10000, <1/1000)
Ļoti reti, ieskaitot atsevišķus gadījumus (<1/10000)
Atsevišķos gadījumos – paaugstinātas jutības alerģiskas reakcijas ar ādas reakcijām, nātrene un šoks.
4.9. Pārdozēšana
B1 vitamīnam ir plašs terapeitiskās darbības diapazons. Ilgstoši lietojot B6 vitamīnu vairāk nekā 1 gramu dienā 2 mēnešus ilgi, var rasties neirotoksicitātes izpausmes.
Sastopamība
B1 vitamīns un tā fosforilētie atvasinājumi ir plaši sastopami augu un dzīvnieku valstī. Augi un daži mikroorganismi ir tiamīna autotrofiski. Cilvēki pieder pie tiamīnam heterotrofisku organismu grupas, kuru organismā B1 vitamīna krājumi ir apmēram 30 mg. Sakarā ar augsto aprites pakāpi un ierobežoto uzkrāšanos, katru dienu jāuzņem pietiekams daudzums tiamīna, lai segtu nepieciešamību pēc tā. Jauniem un vecāka gadagājuma cilvēkiem, alkoholiķiem vai, ilgstoši lietojot nepietiekamu, nepareizu uzturu, kā arī parenterālās barošanas gadījumā bieži tiek konstatēts B1 vitamīna deficīts. Cilvēkam nepieciešamais minimālais tiamīna daudzums ir 0,2 – 0,3 mg/1000 kcal. Lai novērstu vitamīna deficītu, vīriešiem ieteicams uzņemt 1,3 – 1,5 mg B1 vitamīna dienā, bet sievietēm – 1,2 – 1,3 mg dienā. Grūtniecības laikā nepieciešams papildus uzņemt 0,3 mg dienā, bet zīdīšanas laikā – 0,5 mg dienā.
Piridoksīns, piridoksāls un piridoksamīns ir plaši sastopams augu un dzīvnieku valsts produktos. Cilvēka organismā uzkrātais B6 vitamīna daudzums ir 40 – 150 mg, bet renālā ekskrēcija ir 1,7 – 2,6 mg dienā un aprites koeficients ir 2,2 – 2,4%. Nepieciešamība pēc vitamīna ir atkarīga no proteīnu aprites koeficienta un palielinās līdz ar proteīnu uzņemšanu. Lai novērstu vitamīna deficītu, vīriešiem nepieciešams uzņemt 2,3 mg B6 vitamīna dienā, bet sievietēm – 2,0 mg. Grūtniecības laikā papildus nepieciešams uzņemt 1,0 mg, bet zīdīšanas laikā – 0,6 mg dienā.
Klīniskā informācija
Saskaņā ar uzturzinātnieku pārskatiem, B1 un B6 vitamīns pieder pie B grupas kritiskajiem vitamīniem. Izmantojot bioķīmiskas metodes, nepietiekama organisma apgāde bieži ir konstatēta jauniem un vecāka gadagājuma cilvēkiem, hroniska alkoholisma gadījumā, pēc nepareiza vai nepietiekama uztura lietošanas, pēc novājēšanas diētām vai ilgstošas parenterālas barošanas.
Cita starpā, par B1 vitamīna deficītu liecina samazināta tiamīna koncentrācija asinīs un plazmā (normālie lielumi ir 2 – 4 mg/100 ml), samazināta tiamīna ekskrēcija ar urīnu, transketolāzes samazināšanās un eritrocītu transketolāzes aktivācijas koeficienta palielināšanās.
Cita starpā, par B6 vitamīna deficītu liecina pastiprināta ksanturēna ekskrēcija pēc triptofāna slodzes, samazināta 4-piridoksīnskābes ekskrēcija, samazināta piridoksīna un piridoksīnskābes-5’-fosfāta koncentrācija serumā (vidējais normālais lielums: 1,2 mg/100 ml), palielināts eritrocītu glutamātoksalacetāta transamināzes koeficients.
B1 vitamīns ir svarīga aktīvā viela. Benfotiamīns, kas ir B1 vitamīna (tiamīna) taukos šķīstošs atvasinājums, organismā fosforilējas par bioloģiski aktīvo tiamīna piruvātu (TPP) un tiamīna trifosfātu (TTP).
TPP kā koenzīms veic svarīgas funkcijas ogļhidrātu metabolismā. Tas ir piruvātdekarboksilāzes, 2-oksogluterātdehidrogenāzes un transketolāzes koenzīms. Pentozes-fosfāta ciklā TTP iesaistās aldehīdgrupu pārnešanā.
B6 vitamīna fosforilētā forma (piridoksāl-5’-fosfāts – PALP) ir daudzu enzīmu koenzīms, kas sasvstarpēji iedarbojas vispārējā neoksidatīvā aminoskābju metabolismā. Dekarboksilācijas ceļā tie iesaistās fizioloģiski aktīvu amīnu (piem., adrenalīna, histamīna, serotonīna, dopamīna, tiramīna) veidošanā, bet transaminācijas ceļā – anabolā un katabolā metabolisma procesos (piem., glutamātoksalacetāta transamināze, glutamātpiruvāta transamināze, g-aminosviestskābe, a-ketoglutarāta transamināze), kā arī dažādos aminoskābju sašķelšanās un sintēzes procesos. B6 vitamīns darbojas triptofāna metabolisma četros dažādos posmos. Asins pigmentu sintēzes ietvaros B6 vitamīns katalizē a-amino-b-ketoadinīna veidošanos.
Pateicoties to ciešajai saistībai metabolisma procesā, pastāv mijiedarbība starp B1 vitamīnu un B6 vitamīnu, kā arī ar pārējiem B grupas vitamīniem.
Eksperimentālos dzīvnieku modeļos abiem vitamīniem ir konstatēta analgētiska (antineiralģiska) darbība.
5.1. Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: B1 vitamīna kombinācijas ar B6 un/vai B12 vitamīnu
ATĶ kods: A11DB
5.2. Farmakokinētiskās īpašības
Uzsūkšanās
Tiek pieņemts, ka perorāli lietotam B1 vitamīnam ir no devas atkarīgs divkāršs transporta mehānisms – aktīva uzsūkšanās koncentrācijās £ 2 mmol un pasīva difūzija koncentrācijās ³ 2 mmol.
Izkliede
Tiek uzskatīts, ka transports caur zarnu gļotādu notiek ar nesēja mehānismu, bet pāreja no serozas puses uz asinīm ir atkarīga no ATF-āzes. Lai notiktu uzsūkšanās, fosfatāzes atšķeļ fosfāta atlikumus no fosforilētajiem tiamīna atvasinājumiem. Uzsūkšanās notiek galvenokārt divpadsmitpirkstu zarnā, mazāk – tievo zarnu sākuma un centrālajā daļā. Galvenie ekskrēcijas produkti ir tiamīna karboksilskābe, piramīns, tiamīns un vairāki metabolīti, kas pagaidām nav identificējami.
Pēc benfotiamīna perorālas lietošanas ar fosfatāzes palīdzību zarnās notiek tā defosforilācija par S-benzoiltiamīnu (SBT). SBT ir taukos šķīstošs, tādēļ tam piemīt augsta permeabilitātes pakāpe. SBT uzsūcas bez ievērojamas transformācijas par tiamīnu. Tikai vēlāk notiek enzimātiska debenzoilācija, pārveidojoties par tiamīnu un bioloģiski aktīviem koenzīmiem.
Salīdzinošos pētījumos ir pierādīts, ka benfotiamīns uzsūcas ātrāk, labāk un lielākā apjomā nekā ūdenī šķīstošais tiamīna hidrohlorīds. Pēc benfotiamīna perorālas lietošanas plazmā un centrifugētās asins šūnās ir konstatēta lielāka un ilgstošāka tiamīna un bioloģiski aktīvā koenzīma koncentrācija nekā pēc tiamīna hidrohlorīda ekvivalenta daudzuma lietošanas. Attiecībā uz benfotiamīnu bija iespējams konstatēt, ka no abām vielām organismā veidojas bioloģiski aktīvi koenzīmi tiamīna pirofosfāts un trifosfāts. Izmantojot visa dzīvnieka autoradiogrāfus, ar iezīmētu benfotiamīnu bija iespējams konstatēt, ka īpaši augsts radioaktivitātes līmenis bija smadzenēs, miokardā un diafragmā.
Eliminācija
B6 vitamīns un tā atvasinājumi pasīvās difūzijas ceļā visātrāk uzsūcas gastrointestinālā trakta sākumdaļā un tiek izvadīti 2 – 5 stundu laikā. Piridoksāla 5-fosfāts un piridoksāls plazmā saistās ar albumīnu. Transporta forma ir piridoksāls. Lai izkļūtu cauri šūnas membrānai, piridoksāla 5-fosfāts, kas ir saistījies ar albumīnu, ar sārmainās fosfatāzes palīdzību tiek hidrolizēts par piridoksālu.
Pamatojoties uz rezultātiem, kas iegūti eksperimentos ar dzīvniekiem, B1 vitamīnam (vai benfotiamīnam) varētu būt antinociceptīva darbība. No pieredzes alkoholisma ārstēšanā ir zināms, ka tam ir pozitīva ietekme uz transketolāzēm kā aktivācijas faktoriem.
Jāuzsver lielu B1 vitamīna devu efektivitāte Vernikes encefalopātijas gadījumā, un to var uzskatīt par pierādījumu vitamīna ietekmei uz centrālo nervu sistēmu. No otras puses, ir noskaidrots, ka tad, ja kaitīgais faktors turpina iedarboties, B1vitamīna lietošana nav efektīva. B6 vitamīns ietekmē aukstuma un karstuma sajūtu un pozitīvi iedarbojas uz motorisko, jušanas un veģetatīvo nervu šķiedru funkciju traucējumiem.
5.3. Preklīniskie dati par drošību
Ļoti lielas B1 vitamīna devas dzīvniekiem izraisa bradikardiju. Turklāt rodas arī veģetatīvo gangliju un muskuļu nervgalu blokādes simptomi.
Perorāli ievadot B6 vitamīnu (piridoksīna hidrohlorīdu) 150-200 mg uz kilogramu svara dienā suņiem vairāk nekā 100-107 dienu ilgā periodā, rodas ataksija, muskuļu vājums, līdzsvara traucējumi un deģeneratīvas izmaiņas aksonos un mielīna šķiedrās. Turklāt pētījumos ar dzīvniekiem krampji un koordinācijas traucējumi rodas pēc lielu B6 vitamīna devu ievades.
Klīnisko izmēģinājumu apstākļos nav sagaidāma B1 vitamīna un B6 vitamīna mutogenitāte.
Nav pieejami ilglaicīgi pētījumi ar dzīvniekiem ar sagaidāmu vēža veidošanās potenciālu.
Vitamīns B1 tiek aktīvi transportēts embrijā. Koncentrācija embrijā un jaundzimušajā ir augstāka par koncentrāciju mātes organismā.
Augstas vitamīna B1 devas nav pārbaudītas pētījumos ar dzīvniekiem.
Vitamīns B6 var penetrēt placentā un koncentrācija auglī ir lielāka nekā mātes organismā.
Vitamīns B6 nav adekvāti izpētīts eksperimentos ar dzīvniekiem.
Embriotoksicitātes pētījumos ar žurkām bija indikācijas uz teratogenitālu potenciālu.
Augstas koncentrācijas vitamīna B6 ievadīšana vīriešu dzimtas žurkām izraisa spermatoģenēzes bojājumu.
6. Farmaceitiskā informācija
6.1. Palīgvielu saraksts
Augstas dispersijas pakāpes silīcija dioksīds, mikrokristāliska celuloze, nātrija kroskarmeloze, povidons, talks, augstāku ķēžu parciālie glicerīdi, šellaks, saharoze, kalcija karbonāts, Arābijas gumija, kukurūzas ciete, titāna dioksīds (E 171), makrogols 6000, 85% glicerols, polisorbāts 80, montānglikolvasks. Nesatur glutēnus, nesatur laktozi.
6.2. Nesaderība
Nav zināma.
6.3. Uzglabāšanas laiks
5 gadi.
Nelietot preparātu pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes.
6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Sargāt no gaismas.
Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C.
6.5. Iepakojuma veids un saturs
Iepakojumi pa 30, 60 un 100 apvalkotajām tabletēm.
7. Reģistrācijas apliecības īpašnieks
Wörwag Pharma GmbH & Co. KG
Calwer Str. 7
71034 Böblingen, Germany
Tel.: 0049 (0) 7031/6204-0
Fakss: 0049 (0) 07031/ 6204-31
8. Reģistrācijas numurs
03-0125
9. Reģistrācijas / pārreģistrācijas datums
19.05.2003.
10. Teksta pēdējās pārskatīšanas datums
2007. gada aprīlis
