Spirogamma

Instrukcija reģistrēta 10956-300908

ZĀĻU APRAKSTS

1.   Zāļu  nosaukums

Spirogamma® 50 mg tabletes
Spirogamma®100 mg tabletes

2.  Kvalitatīvais un kvantitatīvais sastāvs

Aktīvā viela
Viena tablete Spirogamma® 50 mg tabletes ar šķēlējlīniju satur 50 mg spironolaktona (Spironolactonum).
Viena tablete Spirogamma®100 mg tabletes ar krustisku šķēlējlīniju satur 100 mg spironolaktona (Spironolactonum).

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt apakšpunktā 6.1.

3.  Zāļu forma

Tabletes.
Spirogamma 50/100: tabletes ar šķēlējlīniju

4.   Klīniskā informācija

4.1.    Terapeitiskās indikācijas

-   primārs hiperaldosteronisms, ja vien nav nozīmēta operācija
-  ar sekundāru hiperaldosteronismu  saistītas tūskas un /vai ascīti (piem., sastrēguma sirds mazspēja, aknu ciroze, ļaundabīgo audzēju izraisīts ascīts)

• Devas un lietošanas veids

Devas

Spirogamma® 50 mg tabletes

Devas jānosaka individuāli, atkarībā no hiperaldosteronisma smaguma pakāpes un intensitātes. Tiek dotas sekojošas vadlīnijas par devām.
Pieaugušiem:
Sākumā pa 2 tabletēm Spirogamma® 50 mg tabletes (1 vai 2 reizes dienā atbilst 100 – 200 mg spironolaktona) 3 – 6 dienas ilgi.
Ja efekts nav pietiekami spēcīgs, dienas devu var palielināt maksimāli līdz 8 tabletēm Spirogamma® 50 mg tabletes (atbilst 400 mg spironolaktona) dienā.
Pietiekama balstdeva parasti ir 1 – 2 tabletes Spirogamma® 50 mg tabletes (atbilst 50 – 100 mg spironolaktona), maksimāli līdz 2 – 4 tabletēm Spirogamma® 50 mg tabletes (atbilst 100 – 200 mg spironolaktona).
Balstdevu var lietot katru dienu, katru otro dienu vai katru trešo dienu, pēc vajadzības.

Bērniem:
Sākumā 3 mg spironolaktona uz kilogramu ķermeņa masas dienā, 5 dienas ilgi. Ja nepieciešams, šo devu var palielināt līdz 9 mg spironolaktona uz kilogramu ķermeņa masas, līdz ir vērojama klīniska iedarbība.
Turpmākās ārstēšanas kursa laikā deva, cik vien iespējams, jāsamazina, saglabājot klīnisko iedarbību.

Spirogamma®100 mg tabletes

Devas jānosaka individuāli, atkarībā no hiperaldosteronisma smaguma pakāpes un intensitātes. Tiek dotas sekojošas vadlīnijas par devām.
Pieaugušiem
Sākumā pa 1 tabletēm Spirogamma®100 mg tabletes 1 vai 2 reizes dienā (atbilst 100 – 200 mg spironolaktona)  3 – 6 dienas ilgi.
Ja efekts nav pietiekami spēcīgs, dienas devu var palielināt maksimāli līdz 4 tabletēm Spirogamma®100 mg tabletes (atbilst 400 mg spironolaktona) dienā.
Pietiekama balstdeva parasti ir ½ – 1 tabletes Spirogamma®100 mg tabletes (atbilst 50 – 100 mg spironolaktona), maksimāli līdz 1 – 2 tabletēm Spirogamma®100 mg tabletes (atbilst 100 – 200 mg spironolaktona).
Balstdevu var lietot katru dienu, katru otro dienu vai katru trešo dienu, pēc vajadzības.

Bērniem
Sākumā 3 mg spironolaktona uz kilogramu ķermeņa masas dienā, 5 dienas ilgi. Ja nepieciešams, šo devu var palielināt līdz 9 mg spironolaktona uz kilogramu ķermeņa masas, līdz ir vērojama klīniska iedarbība.
Turpmākās ārstēšanas kursa laikā deva, cik vien iespējams, jāsamazina, saglabājot klīnisko iedarbību.

Lietošanas veids
Tabletes jānorij veselas, uzdzerot pietiekami daudz šķidruma.

Lietošanas ilgums
Pacienta ārstējošais ārsts nosaka terapijas ilgumu, kuram jābūt pēc iespējas īsākam. Regulāri atkārtoti jānovērtē terapijas nepieciešamība ilgākā laika periodā.
Bērni nedrīkst lietot Spirogamma®ilgāk par 30 dienām.

4.3.    Kontrindikācijas

Spirogamma®nedrīkst lietot šādos gadījumos:

• paaugstināta jutība pret aktīvo vielu (spironolaktonu) vai kādu citu preparāta sastāvdaļu;
• anūrija;
• akūta nieru mazspēja;
• smaga nieru mazspēja (kreatinīna klīrenss zem 30 ml/min uz 1,73 m2 ķermeņa virsmas vai kreatinīna koncentrācija serumā virs 1,8 mg/dl);
• hiperkaliēmija;
• hiponatriēmija;
• hipovolēmija un dehidratācija;
• Adisona slimība;
• grūtniecība;
• zīdīšana.

4.4 Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Īpaši rūpīga medicīniska novērošana nepieciešama šādos gadījumos:

• vieglākas pakāpes nieru darbības traucējumi (kreatinīna koncentrācija serumā no 1,2 mg/dl līdz 1,8 mg/dl vai kreatinīna klīrenss no 60 ml/min līdz 30 ml/min);
• pacientiem, kuriem primārās slimības dēļ (piem., cukura diabēts) ir nosliece uz acidozi un/vai hiperkaliēmiju;
• pacientiem ar aknu mazspēju;
• porfīrija;
• hipotensija;
• gados veciem cilvēkiem.

Spironolaktona, kāliju aizturošu diurētisku līdzekļu, kālija aizvietotāju un AKE inhibitoru vienlaicīga lietošana var izraisīt dzīvībai bīstamu hiperkaliēmiju. Tādēļ nav ieteicams iepriekš minētās zāles kombinēt ar spironolaktonu.

Spirogamma®terapijas laikā ir svarīgi kontrolēt nātrija, kālija un kreatinīna koncentrāciju serumā un skābju-bāzu līdzsvaru.
Bieži kontrolēt kālija koncentrāciju plazmā ir nepieciešams pavājinātas nieru darbības gadījumā ar kreatinīna koncentrāciju serumā no 1,2 līdz 1,8 mg/dl vai ar kreatinīna klīrensu zem 60 mg/minūtē uz 1,73 m2 ķermeņa virsmas, kā arī, lietojot Spirogamma® kombinācijā ar citām zālēm, kas var izraisīt kālija koncentrācijas palielināšanos (skat. arī “Mijiedarbība”).
Spironolaktons var radīt diagnostisko testu traucējumus (piem., digoksīna RIA).

Pacienta ārstējošais ārsts nosaka terapijas ilgumu, kuram jābūt pēc iespējas īsākam. Regulāri atkārtoti jānovērtē terapijas nepieciešamība ilgākā laika periodā.
Ārstēšanas laikā ar Spirogamma® nedrīkst lietot alkoholu.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Kombinējot nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus ar spironolaktonu, var rasties hiperkaliēmija.
Lietojot spironolaktonu kombinācijā ar kālija sāļiem (piem., kālija hlorīdu), vielām, kas samazina kālija ekskrēciju (kāliju aizturošiem diurētiskiem līdzekļiem, piem., triamterēnu vai amilorīdu) vai ar AKE inhibitoriem, var paaugstināties kālija līmenis serumā vai pat rasties smaga, potenciāli dzīvībai bīstama hiperkaliēmija (pārāk liela kālija koncentrācija asinīs). (Skatīt arī 4.3.“Kontrindikācijas”).
Vienlaicīga AKE inhibitoru, furosemīda un spironolaktona lietošana var izraisīt akūtu nieru mazspēju.
Spironolaktons un karbenoksolons var pavājināt viens otra darbību. Liela  preparāta koncentrācija šajā ziņā darbojas tāpat kā karbenoksolons.
Nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu (piem., acetilsalicilskābes, indometacīna) vienlaicīga lietošana var pavājināt spironolaktona diurētisko darbību.
Digoksīna un spironolaktona vienlaicīga lietošana var palielināt digoksīna koncentrāciju asinīs.
Neomicīns var aizkavēt spironolaktona uzsūkšanos.
Lietojot kopā ar alkoholu vai barbiturātiem, vai tricikliskiem antidepresantiem paaugstinās ortostatiskas hipotensijas risks.
Jāizvairās no vienlaicīgas lietošanas ar litija preparātiem, jo spironolaktons samazina litija preparātu nieru klīrensu un paaugstinās tā toksicitāte.
Platīna savienojumi palielina nefrotoksicitātes un ototoksicitātes risku.
4.6. Grūtniecība un zīdīšana

Grūtniecības laikā nedrīkst lietot Spirogamma®, jo ir konstatēts, ka cilvēka organismā tas izraisa antiandrogēnisku iedarbību. Eksperimentos ar dzīvniekiem ir konstatēta dzimumorgānu feminizācija vīriešu dzimuma pēcnācējiem un norādījumi par endokrīniem traucējumiem abu dzimumu pēcnācējiem.

Nav informācijas par spironolaktona ekskrēciju mātes pienā. Galvenais metabolīts kanrenoāts ir konstatēts pienā (koncentrāciju attiecība pienā un plazmā ir 0,7) (skatīt arī 5.2).

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismu

Pat lietojot atbilstoši norādījumiem, šīs zāles var mainīt pacienta reakcijas spēju tādā mērā, ka  var pavājināties spēja vadīt transportlīdzekļus, apkalpot iekārtas vai strādāt nedrošos apstākļos. Tas īpaši jāņem vērā terapijas sākumā, palielinot devu, mainot preparātus, vai arī kombinācijā ar alkoholu.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

• Blakusparādību novērtēšanā izmantots šāds sastopamības biežums:

Nevēlamo blakusparādību sastopamības biežums:
Ļoti bieži (³1/10)
Bieži (³1/100 līdz <1/10)
Retāk (³1/1 000 līdz <1/100)
Reti (³1/10 000 līdz <1/1 000)
Ļoti reti (<1/10 000)

4.9. Pārdozēšana

Intoksikācijas simptomi:
Elektrolītu līdzsvara traucējumu (hiperkaliēmijas) rezultātā rodas miegainība un apjukuma stāvokļi. Var rasties sirds stimulatora un sirds vadīšanas sistēmas darbības traucējumi (piem., atrioventrikulāra blokāde, priekškambaru mirdzēšana, kambaru mirdzēšana, sirds apstāšanās), kā arī izmaiņas EKG (augsti, teltsveidīgi T zobi un QRS kompleksa palielināšanās).

Intoksikācijas terapija

Hiperkaliēmijas terapija:
dzīvībai bīstamas hiperkaliēmijas gadījumā nekavējoties nepieciešama intensīva terapija.

• Intracelulārās un ekstracelulārās kālija koncentrācijas attiecības normalizācija.

Nātrija hidrogēnkarbonāts tieši palielina kālija uzņemšanu šūnā:
50 – 100 ml 1 molāra (8,4%) nātrija hidrogēnkarbonāta šķīduma intravenoza infūzija (efekts sākas pēc dažām minūtēm un ilgst vairākas stundas).

Kālija ieplūšanu šūnās veicina glikoze: piem., 200 ml 25%  (1,4 mol/litrā) glikozes šķīduma un 25 SV parastā insulīna (1 SV parastā insulīna uz 2 gramiem glikozes) intravenoza infūzija 30 – 60 minūšu laikā (iedarbība ilgst vairākas stundas).

• Iespējamā pārmērīgā kālija daudzuma eliminācija:

pēc tam, kad veikti iepriekš minētie neatliekamās palīdzības pasākumi, pārmērīgais kālija daudzums jāizvada no organisma ar citiem paņēmieniem, kam ir ilgstošāka iedarbība. Ja nav iespējams palielināt renālo ekskrēciju (piem., injicējot furosemīdu), jāizvēlas ekstrarenālās eliminācijas mehānismi. Ieteicams perorāli lietot katjonu apmaiņas sveķus (piem., resoniju A vai kalcija resoniju): 1 g sveķu zarnu lumenā saista apmēram 1 mmol kālija. Saistītais kālijs tiek izvadīts ar fēcēm.
Ja ar iepriekš minētajiem pasākumiem nav iespējams panākt ekstracelulārās kālija koncentrācijas normalizēšanos, noteikti jāizmanto peritoneālā vai hemodialīze.

Antidoti
Specifisks antidots nav zināms.

5. Farmakoloģiskās īpašības

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: diurētiskie līdzekļi, kāliju aizturoši līdzekļi, aldosterona antagonisti.
ATĶ kods: C03DA01

Spironolaktons konkurējot bloķē aldosterona saistīšanos pie tā receptoriem citoplazmā. Tas novērš aldosterona iekļūšanu šūnas kodolā  ar tā receptoru palīdzību, līdz ar to nenotiek aldosterona inducēto proteīnu sintēze. Tādēļ tas darbojas pret aldosterona galveno efektu, proti, nātrija reabsorbciju un kālija sekrēciju. 
Aldosterona receptori ir konstatēti gan nierēs, gan ārpus nierēm, t.i., siekalu dziedzeros un zarnās. Spironolaktona darbība parādās tikai endogēnā un eksogēnā aldosterona klātbūtnē. Efektu var neitralizēt, palielinot aldosterona koncentrāciju.

Lietojot terapeitiskas devas, nesamazinās ne aldosterona veidošanās, ne ekskrēcija. Tikai ārkārtīgi lielas spironolaktona devas kavē aldosterona biosintēzi.

Spironolaktons palielina nātrija un hlora ekskrēciju un nelielā mērā arī kalcija ekskrēciju; kālija un amonija sekrēcija un urīna skābums ir samazināti. Spironolaktons samazina magnija renālo ekskrēciju.
Lietojot spironolaktonu vienu pašu, tam ir tikai vāja diurētiskā darbība. Tiazīdu vai cilpas diurētiku papildus lietošana var vairāk palielināt nātrijurēzi.

Spironolaktons var palielināt urīnvielas koncentrāciju serumā, samazinot glomerulārās filtrācijas ātrumu.

Ir konstatēts, ka spironolaktons pazemina asinsspiedienu pacientiem ar hipermineralokortikoīdu sindromu un dažādām slimībām, kas noris ar primāru vai sekundāru hiperaldosteronismu.

Pēc vienreizējas perorālas devas aldosterona antagonisma rezultātā bioķīmiskais efekts rodas pēc 2 – 4 stundām, maksimālo efektu sasniedzot pēc 6 – 8 stundām, un ilgst 16 – 24 stundas.

Klīniskais efekts rodas stadijā, kad zāles tiek lietotas nepārtraukti, maksimālo efektu sasniedzot pēc 2 – 3 dienām vai vēlāk; iespējams, ka maksimālais diurētiskais efekts rodas tikai pēc 2 nedēļām.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Pēc perorālas lietošanas uzsūcas apm. 73% spironolaktona. Spironolaktona maksimālā koncentrācija plazmā ir noteikta pēc 1 – 2  stundām, bet aktīvā metabolīta kanrenona maksimālā koncentrācija plazmā – pēc 3 stundām.
Kanrenona stabilizēta stāvokļa koncentrācija tika sasniegta apmēram 3 – 8 dienas pēc  spironolaktona lietošanas katru dienu. Pacientiem ar aknu cirozi un ascītu šī koncentrācija tika sasniegta tikai pēc 14 dienām.
Spironolaktona un tā metabolītu saistīšanās ar plazmas proteīniem ir 98%.
Spironolaktons metabolizējas galvenokārt aknās un nierēs. 80% izveidojušos savienojumu ir metabolīti, kas satur sēra grupu: tiometilspironolaktons IV (farmakoloģiski aktīvs galvenais metabolīts) un V (kā arī to sulfoksidētie metabolīti), bet 20% - amenons ar tā svarīgāko pārstāvi kanrenonu, II metabolītu.
Pēc perorālas lietošanas spironolaktona eliminācijas pusperiods serumā ir 1 – 2 stundas.
Aktīvā metabolīta kanrenona eliminācijas pusperiods ir 18 – 23 stundas.
Spironolaktona eliminācija notiek caur nierēm un aknām.
Pēc radioaktīvi iezīmēta spironolaktona vienreizējas perorālas devas 47 – 57% nokļūst urīnā, bet 35 – 41% nokļūst izkārnījumos 6 dienu laikā. Nemainīta spironolaktona daudzums ir mazs.

5.3. Preklīniskie dati par drošību
Hroniska toksicitāte / subhroniska toksicitāte
Hroniskas un subhroniskas toksicitātes pētījumi ir veikti ar dažādām dzīvnieku sugām (žurkām, suņiem, pērtiķiem). Ar žurkām veiktos pētījumos tika konstatēts, ka, lietojot lielas devas, palielinājās vairogdziedzera un sēklinieku adenomu skaits.

Mutagēnā un tumorogēnā darbība
Spironolaktons ir vispusīgi pārbaudīts. Nav norādījumu par mutagēnu darbību. Ilgstošos pētījumos ar žurkām netika iegūti norādījumi, ka spironolaktonam būtu tumorogēna darbība.

Reprodukcijas toksicitāte
Ārējo dzimumorgānu feminizācija tika novērota to žurku vīriešu dzimuma mazuļiem, kuras grūsnības periodā katru dienu saņēma apm. 160 mg/kg ķermeņa masas. Vielmaiņas traucējumi abiem dzimumiem (hormonu koncentrācijas pārmaiņas plazmā) tika konstatēti, lietojot apm. 80 mg/kg, bet priekšdziedzera masas samazināšanās – jauniem tēviņiem, kas saņēma 40 mg/kg. Ar žurkām un pelēm veiktos pētījumos netika iegūti norādījumi par teratogēnu darbību.
Nav pietiekami daudz pieredzes attiecībā uz cilvēkiem par medikamenta lietošanas drošību grūtniecības laikā.

6.       Farmaceitiskā informācija

6.1. Palīgvielu saraksts

Kukurūzas ciete, kalcija hidrogēnfosfāta dihidrāts, povidons K 25, nātrija laurilsulfāts, augstas dispersijas silīcija dioksīds, magnija stearāts (Ph.Eur.).

6.2. Nesaderība

Nav zināma.

6.3. Uzglabāšanas laiks

3 gadi.
Pēc derīguma termiņa beigām šīs zāles vairs nedrīkst lietot.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

6.5.  Iepakojuma veids un saturs

Oriģināliepakojumi ar 20, 50 un 100 tabletēm PVH/Al blisterī.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Šīs zāles nedrīkst izmest kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Šo instrukciju ievērošana palīdz aizsargāt vidi.

7.       Reģistrācijas apliecības īpašnieks

Wörwag Pharma GmbH & Co. KG
Calwer Str. 7
71034 Böblingen / Germany
Telefons: +49 (0) 7031/ 6204-0
Fakss: +49 (0) 7031/ 6204-31

8.       Reģistrācijas numurs

Spirogamma® 50 mg tabletes LV Reģ. Nr. 03-0307
Spirogamma® 100 mg tabletes LV Reģ. Nr. 03-0308

9.       Reģistrācijas / pārreģistrācijas datums

23.07.03.

10.     Teksta pēdējās pārskatīšanas datums

2007. gada decembris