Instrukcija reģistrēta 8638-130407

Zāļu apraksts

• Zāļu  nosaukums

 

ThiogammaR 600 Injekt
30 mg/ml koncentrāts infūziju šķīduma pagatavošanai

• Kvalitatīvais un kvantitatīvais sastāvs

 

Aktīvā viela: Acidum thiocticum

Viens ml koncentrāta infūziju šķīduma pagatavošanai satur:
Acidi thioctici megluminas 58,39 mg, kas atbilst 30 mg  Acidum thiocticum.

Viena ampula ar 20 ml koncentrāta infūziju šķīduma pagatavošanai satur:
Acidi thioctici megluminas  1167,70 mg, kas atbilst 600 mg  Acidum thiocticum.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt apakšpunktā 6.1.

• Zāļu forma

 

Koncentrāts infūziju šķīduma pagatavošanai.

• Klīniskā informācija

 

• Terapeitiskās indikācijas

Parestēzijas diabētiskas polineiropātijas gadījumā.

• Devas un lietošanas veids

 

Izteiktu diabētiskas polineiropātijas izraisītu jušanas traucējumu gadījumā pieaugušiem iesaka lietot intravenozi (pēc atšķaidīšanas) vienu 20 ml injekcijas šķīduma ampulu dienā (kas atbilst 600 mg tioktikskābes dienā).

Injekciju šķīdumu terapijas sākumfāzē ievada intravenozi 2 – 4 nedēļas.

Pēc ThiogammaR600 Injekt satura sajaukšanas ar 50 – 250 ml 0,9% nātrija hlorīda šķīduma maisījums jāievada intravenozi vismaz 30 minūšu laikā. Tā kā aktīvā viela ir jutīga pret gaismu, ātri ievadāmā infūzija jāpagatavo tieši pirms lietošanas. Infūzijas šķīdums jāaizsargā no gaismas ar gaismas necaurlaidīgu maisiņu, kas pievienots iepakojumam. Pret gaismu aizsargātu infūzijas šķīdumu var uzglabāt aptuveni 6 stundas. Jānodrošina, ka tiek ievērots infūzijas minimālais ilgums 30 minūtes.

Turpmākā terapija jāveic ar 300 – 600 mg tioktikskābes, ko lieto perorāli.

Diabētiskas polineiropātijas terapijas pamats ir optimāla diabēta kompensācija.

• Kontrindikācijas

 

ThiogammaR 600 Injekt  ir absolūti kontrindicēts pacientiem ar paaugstinātu jutību pret tioktikskābi vai jebkuru no palīgvielām.

Norādījums
Bērnus un jauniešus nedrīkst ārstēt ar ThiogammaR 600 Injekt, jo trūkst klīniskās pieredzes.

4.4.    Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

ThiogammaR600 Injekt parenterālas lietošanas laikā novērotas paaugstinātas jutības reakcijas vai pat anafilaktiskais šoks (skatīt apakšpunktu 4.8). Tādēļ pacienti atbilstoši jānovēro. Ja rodas agrīni simptomi (piemēram, nieze, slikta dūša, slikta pašsajūta u.c.), terapija nekavējoties jāpārtrauc; var būt nepieciešami citi terapeitiski pasākumi.

4.5.    Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Vienlaicīga ThiogammaR 600 Injekt lietošana varētu izraisīt cisplatīna darbības efektivitātes zudumu.

Var pastiprināties insulīna vai perorālo pretdiabēta līdzekļu hipoglikemizējošā darbība. Tādēļ bieži jākontrolē cukura līmenis asinīs, it īpaši tioktikskābes terapijas sākumā. Lai novērstu hipoglikēmiju, atsevišķos gadījumos var būt nepieciešams samazināt insulīna vai perorālā pretdiabēta līdzekļa devu.

Piezīme:
Regulāra alkohola lietošana ir nozīmīgs riska faktors ar nervu bojājumu saistītas slimības attīstībai un progresēšanai, un tādējādi var mazināt arī ārstēšanas efektivitāti ar ThiogammaR600 Injekt. Tādēļ pacientiem ar diabētisku polineiropātiju stingri iesaka izvairīties no alkohola lietošanas. Tas attiecas arī uz periodiem bez terapijas.

4.6.    Grūtniecība un zīdīšana

 

Būtisks vispārējs farmakoterapijas lietošanas princips grūtniecības un zīdīšanas laikā ir zāļu lietošana tikai pēc rūpīgas riska un ieguvuma izvērtēšanas.
Lai arī pētījumi par reproduktīvo toksicitāti nav atklājuši nekādus norādījumus par zāļu ietekmi uz auglību vai agrīnu embrija attīstību un tām nav pierādītas teratogēnas īpašības, grūtniecēm un sievietēm, kuras baro bērnu ar krūti, terapija ar tioktikskābi jāveic tikai tad, ja tā ir absolūti indicēta.

Nav zināms, vai tioktikskābe izdalās mātes pienā.

4.7.    Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Nav zināma.

4.8.    Nevēlamas blakusparādības

Ļoti bieži: ≥ 1/10
Bieži: ≥ 1/100, < 1/10
Retāk: ≥ 1/1000, ≤ 1/100
Reti: ≥ 1/10 000, ≤ 1/1000
Ļoti reti: ≤ 1/10 000, ieskaitot atsevišķus gadījumus

Nervu sistēmas traucējumi
Ļoti reti:
Garšas sajūtas izmaiņas vai traucējumi.
Pēc intravenozas ievadīšanas ļoti reti ir ziņots par krampjiem un redzes dubultošanos.

Asinsvadu  sistēmas traucējumi
Ļoti reti ir novēroti purpura un trombocitopātija pēc intravenozas ievadīšanas.

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā
Reakcijas ievadīšanas vietā
Ļoti reti ir ziņots par reakcijām injekcijas vietā.

Paaugstinātas jutības reakcijas
Var rasties alerģiskas ādas reakcijas kā nātrene, nieze, ekzēma un ādas izsitumi, kā arī sistēmiskas reakcijas līdz pat šokam.
Bieži pēc straujas intravenozas injekcijas rodas spiediena sajūta galvā un apgrūtināta elpošana, kas spontāni izzūd.

Ļoti reti uzlabotās glikozes izmantošanas dēļ atsevišķos gadījumos var pazemināties cukura līmenis asinīs. Ir novēroti šādi hipoglikēmijai līdzīgi simptomi: reibonis, svīšana, galvassāpes un redzes traucējumi.

4.9.    Pārdozēšana

Pārdozēšanas simptomi ir slikta dūša, vemšana un galvassāpes.

Pēc nejauši vai pašnāvības nolūkā perorāli lietotām 10 – 40 g tioktikskābes devām kopā ar alkoholu novēroja smagu saindēšanos, dažkārt ar letālu iznākumu. Saindēšanās klīniskie simptomi sākumā var izpausties ar psihomotorisku nemieru vai apziņas traucējumiem, kam vēlāk pievienojas ģeneralizētas krampju lēkmes un laktacidozes rašanās. Kā sekas saindēšanās ar lielām tioktikskābes devām gadījumā novērotas hipoglikēmija, šoks, rabdomiolīze, hemolīze, diseminēta intravaskulāra koagulācija (DIK), kaulu smadzeņu nomākums un vairāku orgānu mazspēja.

Terapeitiskie pasākumi saindēšanās gadījumos
Pat tad, ja ir tikai aizdomas par nozīmīgu ThiogammaR600 Injekt pārdozēšanu (t.i., vairāk par desmit 600 mg tabletēm pieaugušiem un >50 mg/kg ķermeņa masas bērniem), indicēta neatliekama pacienta stacionēšana un vispārēju saindēšanās ārstēšanas pasākumu sākšana (t.i., vemšanas izraisīšana, kuņģa skalošana, aktīvās ogles lietošana u.c.). Ģeneralizētu krampju, laktacidozes un citu dzīvībai bīstamu saindēšanās seku ārstēšana jāveic atbilstoši mūsdienīgiem intensīvās aprūpes principiem un pacienta simptomiem. Pašreiz nav skaidri zināms hemodialīzes, hemoperfūzijas vai filtrācijas tehniku lietderīgums forsētā tioktikskābes izvadīšanā.

• Farmakoloģiskās īpašības

 

• Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: Dažādi gastrointestinālā trakta un metabolisma produkti
ATĶ kods: A16AX01

Tioktikskābe (alfa-liposkābe) ir līdzīga vitamīnam, bet ir endogēniski radusies viela ar kofermenta funkciju alfa ketoskābju oksidatīvās dekarboksilēšanās procesā.

Cukura diabēta izraisītās hiperglikēmijas rezultātā glikoze izgulsnējas uz asinsvadu matrices olbaltumiem un izraisa t.s. “progesējošas glikozilēšanās gala produktu” veidošanos. Šis process izraisa endoneirālas asins plūsmas traucējumus un rada endoneirālu hipoksiju, kas saistīta ar palielinātu brīvo skābekļa radikāļu, kas bojā perifēriskos nervus, produkciju. Atklāts arī antioksidantu, piemēram, glutationa, izsīkums perifēriskos nervos.

Eksperimentos, kas veikti ar žurkām, tioktikskābe ietekmēja šos bioķīmiskos procesus (ko izraisīja streptozocīna inducēts cukura diabēts), samazinot glikolizēšanas gala produktu veidošanos, uzlabojot endoneirālo asinsriti, palielinot fizioloģisko antioksidanta glutationa līmeni un darbojoties par antioksidantu brīvajiem skābekļa radikāļiem cukura diabēta bojātos nervos.
Šīs eksperimentos novērotās ietekmes liecina par to, tioktikskābe var palielināt perifērisko nervu funkcionālās spējas. Tas attiecas uz jušanas traucējumiem diabētiskas polineiropātijas gadījumos, kas var izpausties arī dizestēziju un parestēziju veidā, piemēram, dedzinošas sajūtas, sāpju, notirpuma un dzelošas vai durstošas sajūtas veidā.

Papildus iepriekšējām klīniskām atradēm diabētiskas polineiropātijas simptomātiskā ārstēšanā ar tioktikskābi, 1995. gadā veiktajā daudzcentru placebo kontrolētā pētījumā tika pierādīta tioktikskābes pozitīva ietekme uz analizētiem simptomiem, t.i., dedzinošu sajūtu, parestēzijām, notirpumu un sāpēm.

• Farmakokinētiskās īpašības

 

Tioktikskābei ir pakļauta izteiktai pirmā loka metabolisma ietekmei aknās. Noteiktas nozīmīgas interindividuālas tioktikskābes sistēmiskās pieejamības atšķirības. Pēc sānu ķēdes oksidēšanas un konjugācijas tioktikskābe tiek bioloģiski pārveidota un izvadīta no organisma galvenokārt caur nierēm.

Tioktikskābes eliminācijas pusperiods no plazmas cilvēkam ir aptuveni 25 minūtes, bet kopējais plazmas klīrenss ir 10 – 15 ml/min/kg. 30 minūšu ilgas 600 mg infūzijas beigās noteiktā zāļu koncentrācija plazmā ir aptuveni 20 mg/ml. Pētījumos ar dzīvniekiem (žurkām, suņiem), izmantojot radioaktīvi iezīmētu vielu, pierādīts, ka zāles galvenokārt izdalās caur nierēm (80 – 90%) metabolītu veidā. Arī cilvēkam noteikts neliels nemainītas vielas daudzums, kas izdalās ar urīnu. Biotransformācija galvenokārt notiek oksidatīvas sānu ķēdes saīsināšanās (b-oksidēšanās) un/vai atbilstošo tiolu S-metilēšanās veidā.

Tioktikskābe in vitro reaģē ar metālu jonu kompleksiem (piem., ar cisplatīnu). Ar cukura molekulām veido grūti šķīstošus kompleksus savienojumus.

• Preklīniskie dati par drošību

 

a) akūta un hroniska toksicitāte
Toksicitāti raksturo simptomi, kas ietekmē gan veģetatīvo nervu sistēmu, gan centrālo nervu sistēmu.
Pēc atkārotas lietošanas citi galvenie mērķa orgāni toksiskām devām ir aknas un nieres.

b) mutagēniskās un kancerogēniskās īpašības
Pētījumi par tioktikskābes mutagēniskām īpašībām ģenētisku vai hromosomu mutāciju rašanos nepierādīja. Kancerogenitātes pētījumā, lietojot perorāli tioktikskābi žurkām, kancerogēniska ietekme netika pierādīta. Pētījumā par tioktikskābes audzēju veicinošu ietekmi kopā ar kancerogēno N-nitrozo-dimetilamīnu (NDMA) tika pierādīts negatīvs rezultāts.

c)reproduktīvā toksicitāte
Tioktikskābe neietekmē auglību un agrīnu augļa attīstību žurkām pēc maksimālās pārbaudītās 68,1 mg/kg devas perorālas lietošanas. Lietojot trušiem intravenozi devas robežās līdz devai, kas rada toksisku ietekmi mātītei, zāles neradīja iedzimtas anomālijas.

6. Farmaceitiskā informācija

6.1.    Palīgvielu saraksts

Meglumīns, makrogols 300, ūdens injekcijām.

6.2.    Nesaderība

Tioktikskābe in vitro reaģē ar metālu jonu kompleksiem (piem., ar cisplatīnu). Tioktikskābe ar cukura molekulām (piem., levulozes šķīdumu) veido grūti šķīstošus kompleksus savienojumus. ThiogammaR 600 Injekt ir nesaderīgs ar  glikozes šķīdumiem, Ringera šķīdumu, kā arī ar šķīdumiem, par kuriem ir zināms, ka tie reaģē ar SH grupām vai disulfīda saitēm.

ThiogammaR600 Injekt ievadīšanai infūzijas veidā par nesējšķīdumu drīkst lietot tikai fizioloģisko sāls šķīdumu.

6.3.    Uzglabāšanas laiks

Neatvērtam iepakojumam 5 gadi.
Infūzijai pagatavotu šķīdumu var uzglabāt 6 stundas, sargājot no gaismas.

6.4.    Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C. Sargāt no gaismas, uzglabājot oriģinālā iepakojumā.

6.5.    Iepakojuma veids un saturs

Brūna stikla ampulas, iepakotas kartona kastītē.
5 ampulas (N1) pa 20 ml, 10 ampulas (N2)  pa 20 ml, 20 ampulas (N3)  pa 20 ml
Iesaiņojumi slimnīcām (iesaiņojumi pakā) ar 50, 100, 500 un 1000 ampulām pa 20 ml.
Visi iepakojuma veidi  tirgū var nebūt pieejami.

6.6.    Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Neizlietotās zāles jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7.       reģistrācijas apliecības īpašnieks

Wörwag Pharma GmbH & Co. KG,
Calwer Strasse 7, 71034 Böblingen, Vācija

8.       Reģistrācijas numurs

02-0166

 9. reģistrācijas / pārreģistrācijas datums

08.07.2002./24.04.2007.

10. Teksta pēdējās pārskatīšanas datums

2005. gada jūlijs