Thiogamma 600 oral

Instrukcija reģistrēta. 8639-130407

Zāļu apraksts

• Zāļu  nosaukums

ThiogammaR 600 oral
600 mg apvalkotās tabletes

• Kvalitatīvais un kvantitatīvais sastāvs

Aktīvā viela: Acidum thiocticum

Viena apvalkotā tablete satur:
Aktīvā viela: 600 mg   Acidum thiocticum

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt apakšpunktā 6.1.

• Zāļu forma

Apvalkotās tabletes perorālai lietošanai.

• Klīniskā informācija

• Terapeitiskās indikācijas

Parestēzijas diabētiskas polineiropātijas gadījumā.

• Devas un  lietošanas veids

Reizes un dienas devas
Ārstējot parestēzijas diabētiskas polineiropātijas gadījumā, pieaugušiem ieteicams perorāli lietot pa 1 apvalkotai tabletei  ThiogammaR 600 oral dienā, kas atbilst 600 mg tioktikskābes (a-liposkābes), 30 minūtes pirms brokastīm.

Izteiktas dizestēzijas gadījumā pacientiem ar smagu diabētisku polineiropātiju terapiju var sākt ar parenterālu tioktikskābes ievadīšanu, piem., ThiogammaR 600 Injekt.

Lietošanas veids un ilgums
ThiogammaR  600 oral tabletes lieto nesakošļātas, tukšā dūšā, uzdzerot pietiekami daudz šķidruma.
Tā kā diabētiska polineiropātija ir hroniska slimība, var būt nepieciešama ilgstoša terapija.

Diabētiskas polineiropātijas terapijas pamats ir optimāla diabēta kontrole.

• Kontrindikācijas

ThiogammaR 600 oral  ir absolūti kontrindicēts pacientiem ar paaugstinātu jutību pret  tioktikskābi vai palīgvielām.

4.4.    Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Norādījums:
Bērnus un jauniešus nedrīkst ārstēt ar ThiogammaR 600 oral, jo trūkst klīniskās pieredzes.

Lietošana grūtniecības un zīdīšanas laikā:
Tā kā nav pieredzes par lietošanas drošību grūtniecības laikā, iestājoties grūtniecībai, ThiogammaR 600 oral lietošanu drīkst turpināt tikai pēc ārsta norādījuma.
Nav zināms par iespējamo a-liponskābes nokļūšanu mātes pienā. Tādēļ principiālu apsvērumu dēļ zāles nevajadzētu lietot zīdīšanas laikā.

Šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes nepanesību, ar Lapp laktāzes deficītu vai glikozes-galaktozes malabsorbciju.

4.5.    Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Nevar izslēgt, ka vienlaicīga ThiogammaR 600 oral lietošana varētu izraisīt cisplatīna darbības zudumu.

Tioktikskābe ir metālu helators, tādēļ principiālu apsvērumu dēļ to nevar lietot kopā ar metālu savienojumiem (piem., dzelzs preparātiem, magnija preparātiem, piena produktiem, jo tie satur kalciju). Ja preparātu lieto pusstundu pirms brokastīm, dzelzs un magnija preparātus var lietot pusdienlaikā vai vakarā.

Var pastiprināties insulīna vai perorālo pretdiabēta līdzekļu hipoglikemizējošā darbība. Tādēļ bieži jākontrolē cukura līmenis asinīs, it īpaši tioktikskābes terapijas sākumā. Lai novērstu hipoglikēmijas simptomus, atsevišķos gadījumos var būt nepieciešams samazināt insulīna vai perorālā pretdiabēta līdzekļa devu.

Norādījums:
Regulāra alkohola lietošana ir nozīmīgs riska faktors ar nervu bojājumu saistītas slimības attīstībai un progresēšanai, un tādējādi var mazināt arī ārstēšanas efektivitāti ar ThiogammaR 600 oral. Tādēļ pacientiem ar cukura diabēta izraisītu nervu bojājumu (polineiropātiju) stingri iesaka, cik vien iespējams, izvairīties no alkohola lietošanas.
Tas attiecas arī uz periodiem bez terapijas.

4.6.    Grūtniecība un zīdīšana

Būtisks vispārējs farmakoterapijas lietošanas princips grūtniecības un zīdīšanas laikā ir zāļu lietošana tikai pēc rūpīgas riska un ieguvuma izvērtēšanas.
Lai arī pētījumi par reproduktīvo toksicitāti nav atklājuši nekādus norādījumus par zāļu ietekmi uz auglību vai agrīnu embrija attīstību un tām nav pierādītas teratogēnas īpašības, grūtniecēm un sievietēm, kas baro bērnu ar krūti, terapiju ar tioktikskābi jāveic tikai tad, ja ārsts to uzskata par absolūti indicētu.

Nav zināms, vai tioktikskābe izdalās ar mātes pienu.

4.7.    Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkolpot mehānismus

Neietekmē.

4.8.    Nevēlamās blakusparādības
Atsevišķos gadījumos ziņots par gastrointestināliem simptomiem, piemēram, sliktu dūšu, vemšanu, sāpēm kuņģī un zarnās, caureju.
Tomēr, lietojot šīs apvalkotās tabletes, nevar droši izslēgt blakusparādības, kas ir radušās pēc intravenozas ievadīšanas.
Reizēm pēc straujas intravenozas injekcijas rodas spiediena sajūta galvā un apgrūtināta elpošana, kas spontāni izzūd. Var rasties lokālas alerģiskas reakcijas injekcijas vietā ar nātreni un ekzēmas veidošanos, kā arī sistēmiskas reakcijas līdz pat šokam. Atsevišķos gadījumos pēc intravenozas ievadīšanas novēroti krampji, redzes dubultošanās, purpura un trombocitopātija.
Uzlabotās glikozes izmantošanas dēļ atsevišķos gadījumos var pazemināties cukura līmenis asinīs, rezultātā novērojami hipoglikēmijai līdzīgi simptomi ar reiboņiem, svīšanu, galvassāpēm un redzes traucējumiem.

4.9.    Pārdozēšana

Pēc nejauši vai pašnāvības nolūkā perorāli lietotām 10 – 40 g tioktikskābes devām kopā ar alkoholu novēroja smagu saindēšanos, dažkārt ar letālu iznākumu. Saindēšanās klīniskie simptomi sākumā var izpausties ar psihomotorisku nemieru vai apziņas traucējumiem, kam vēlāk pievienojas ģeneralizētas krampju lēkmes un laktacidozes rašanās. Kā sekas saindēšanās ar lielām tioktikskābes devām gadījumā novērotas hipoglikēmija, šoks, rabdomiolīze, hemolīze, diseminēta intravaskulāra koagulācija (DIK), kaulu smadzeņu nomākums un vairāku orgānu mazspēja.

Therapeitiskie pasākumi saindēšanās gadījumos
Pat tad, ja ir tikai aizdomas par nozīmīgu ThiogammaR 600 oral pārdozēšanu (t.i., vairāk par desmit 600 mg tabletēm pieaugušiem un >50 mg/kg ķermeņa masas bērniem), indicēta neatliekama pacienta stacionēšana un vispārēju saindēšanās ārstēšanas pasākumu sākšana (t.i., vemšanas izraisīšana, kuņģa skalošana, aktīvās ogles lietošana u.c.). Ģeneralizētu krampju, laktacidozes un citu dzīvībai bīstamu saindēšanās seku ārstēšana jāveic atbilstoši mūsdienīgiem intensīvās aprūpes principiem un pacienta simptomiem. Patreiz nav skaidri zināms hemodialīzes, hemoperfūzijas vai filtrācijas tehniku lietderīgums forsētas tioktikskābes izvadīšanā.

• Farmakoloģiskās īpašības

• Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: Dažādi gastrointestinālā trakta un metabolisma produkti
ATĶ kods: A16AX01

Tioktikskābe ir līdzīga vitamīnam, bet ir endogēniski radusies viela ar kofermenta funkciju alfa ketoskābju oksidatīvās dekarboksilēšanās procesā.

Cukura diabēta izraisītās hiperglikēmijas rezultātā glikoze izgulsnējas uz asinsvadu matrices olbaltumiem un izraisa t.s. “progesējošas glikozilēšanās gala produktu” veidošanos. Šis process izraisa endoneirālas asins plūsmas traucējumus un rada endoneirālu hipoksiju, kas saistīta ar palielinātu brīvo skābekļa radikāļu, kas bojā perifēriskos nervus, produkciju. Atklāts arī antioksidantu, piemēram, glutationa, izsīkums perifēriskos nervos.

Eksperimentos, kas veikti ar žurkām, tioktikskābe ietekmēja šos bioķīmiskos procesus (ko izraisīja streptozocīna inducēts cukura diabēts), samazinot glikolizēšanas gala produktu veidošanos, uzlabojot endoneirālo asinsriti, palielinot fizioloģisko antioksidanta glutationa līmeni un darbojoties par antioksidantu brīvajiem skābekļa radikāļiem cukura diabēta bojātos nervos.
Šīs eksperimentos novērotās ietekmes liecina par to, ka tioktikskābe var palielināt perifērisko nervu funkcionālās spējas. Tas attiecas uz jušanas traucējumiem diabētiskas polineiropātijas gadījumos, kas var izpausties arī dizestēziju un parestēziju veidā, piemēram, dedzinošas sajūtas, sāpju, notirpuma un dzelošas vai durstošas sajūtas veidā.

Papildus iepriekšējām klīniskām atradēm diabētiskas polineiropātijas simptomātiskā ārstēšanā ar tioktikskābi, 1995. gadā veiktajā daudzcentru, ar placebo kontrolētā pētījumā tika pierādīta tioktiksābes pozitīva ietekme uz analizētiem simptomiem, t.i., dedzinošu sajūtu, parestēzijām, notirpumu un sāpēm.

• Farmakokinētiskās īpašības

Pēc perorālas lietošanas cilvēkiem tioktikskābe strauji uzsūcas. Sakarā ar tioktikskābes izteikto pirmā loka metabolismu, tās absolūtā bioloģiskā pieejamība pēc perorālas lietošanas (salīdzinot ar intravenozu devu) ir aptuveni 20%. Sakarā ar tioktikskābes ātro izkliedēšanos audos, tās eliminācijas pusperiods no plazmas cilvēkam ir aptuveni 2 minūtes. Relatīvā tioktikskābes bioloģiskā pieejamība pēc perorālas cietas zāļu formas lietošanas ir vairāk nekā 60%, salīdzinot ar dzeramiem šķīdumiem. Maksimālais līmenis plazmā aptuveni 4 mikrogrami/ml rodas aptuveni 0,5 h pēc perorālas 600 mg tioktikskābes lietošanas.
Pētījumos ar dzīvniekiem (žurkām, suņiem), izmantojot radioaktīvi iezīmētu vielu, pierādīts, ka zāles galvenokārt izdalās caur nierēm (80 – 90%) metabolītu veidā. Arī cilvēkam noteikts neliels nemainītas vielas daudzums, kas izdalās ar urīnu. Biotransformācija galvenokārt notiek oksidatīvas sānu ķēdes saīsināšanās (b-oksidēšanās) un/vai atbilstošo tiolu S-metilēšanās veidā.

Tioktikskābe in vitro reaģē ar metālu jonu kompleksiem (piem., ar cisplatīnu). Ar cukura molekulām veido grūti šķīstošus kompleksus savienojumus.

• Preklīniskie dati par drošību

a) Akūta un hroniska toksicitāte
Toksicitāti raksturo simptomi, kas ietekmē gan veģetatīvo nervu sistēmu, gan centrālo nervu sistēmu.
Pēc atkārotas lietošanas citi galvenie mērķa orgāni toksiskām devām ir aknas un nieres.

b) Mutagēniskās un kancerogēniskās īpašības
Pētījumi par tioktikskābes mutagēniskām īpašībām ģenētisku vai hromosomu mutāciju rašanos nepierādīja. Kancerogenitātes pētījumā, lietojot perorāli tioktikskābi žurkām, kancerogēniska ietekme netika pierādīta. Pētījumā par tioktikskābes audzēju veicinošu ietekmi kopā ar kancerogēno N-nitrozo-dimetilamīnu (NDMA) tika pierādīts negatīvs rezultāts.

c)Reproduktīvā toksicitāte
Tioktikskābe neietekmē auglību un agrīnu augļa attīstību žurkām pēc maksimālās pārbaudītās 68,1 mg/kg devas perorālas lietošanas. Lietojot trušiem intravenozi devas robežās līdz devai, kas rada toksisku ietekmi mātītei, zāles neradīja deformācijas.

Bioloģiskā pieejamība

Pēc iekšējās uzsūkšanās tioktikskābes  pieejamības līmenis (absolūtā bioloģiskā pieejamība) ir 23-24% salīdzinot ar intravenozām injekcijām.

1996. gadā veiktā bioloģiskās pieejamības pētījumā ar 12 volontieriem (20-35 gadu vecuma) pēc 1 apvalkotās tabletes pa 600 mg tioktikskābes  vienreizējas lietošanas, salīdzinot ar references preparātu, tika konstatēts:

Lielumi doti kā vidējās vērtības un to robežu diapazons.
ThiogammaR 600 oral absolūtā bioloģiskā pieejamība atbilst lielumiem, kas norādīti literatūrā.

6.   Farmaceitiskā informācija

• Palīgvielu saraksts

Metilhidroksipropilceluloze, mikrokristāliskā celuloze, silīcija dioksīds, nātrija karboksimetilceluloze, simetikons, laktoze, magnija stearāts, makrogols 6000, talks, nātrija dodecilsulfāts.
Nesatur glutēnu, satur laktozi.

Norādījums diabēta slimniekiem: viena apvalkotā tablete satur mazāk nekā 0,0041 MV.

6.2.   Nesaderība

Līdz šim nav zināma.

6.3.   Uzglabāšanas laiks

4 gadi.

6.4.   Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C.
Sargāt no gaismas.

6.5.   Iesaiņojuma veids un saturs

30 apvalkotās tabletes, 60 apvalkotās tabletes, 100 apvalkotās tabletes.

6.6.    Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Neizlietotās zāles jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

• Reģistrācijas apliecības īpašnieks

Wörwag Pharma GmbH & Co. KG,
Calwer Strasse 7, 71034 Böblingen, Vācija
Tel.: 07031/620 4-0;
Fakss: 07031/ 620 4-31

8.   Reģistrācijas numurs

02-0165

 9.   reģistrācijas / pārreģistrācijas datums

08.07.2002./24.04.2007.

10.   teksta pēdējās pārskatīšanas datums

2004. gada augusts